Kustība cilvēkam ir iedzimta nepieciešamība. Par to vislabāk var pārliecināties, pavērojot mazus bērnus. Vesels bērns visu laiku atrodas kustībā, izņemot laiku, kad tas guļ. Taču bieži bērnam liedz aktīvi kustēties un apmierināt šo dabisko nepieciešamību. Bērnu apsauc, norāj, par to, ka viņš skrien, lec, cenšas kaut kur uzrāpties. Vēlāk bērnu vadā automašīnā vai kādā citā satiksmes līdzeklī, lai tikai viņam nebūtu jāiet kājām, tādejādi sekmējot hipodinamiju (samazināta kustību aktivitāte). Bērnam sākot skolas gaitas, kustību aktivitāte ievērojami samazinās, jo mācību laikā , arī mājās viņi kustas ļoti maz. Un tā tas turpinās visu skolas laiku. [ 1 ]
Bērni ir fiziski aktīvāki par pusaudžiem, kuri savukārt ir aktīvāki par pieaugušajiem. Bērni ir visaktīvākā sabiedrības grupa. Neskatoties uz to, ka bērni ir gana aktīvi, daudzi pieaugušie, tajā skaitā vecāki un skolu sporta speciālisti uzskata, ka šī aktivitāte skolā ir nepietiekama. Sākumskolas vecuma bērniem nepieciešama vismaz 30-60 min fizisko aktivitāšu variativitāte visās nedēļas dienās, stundu saraksta ietvaros. Kā arī sporta stundām raksturīgas ļoti lielas fiziskas slodzes nelielā laika periodā ar lielu psihiski emocionālu sasprindzinājumu. Speciālisti arī uzskata, ka skolā fiziskā aktivitāte tiek ierobežota, atvēlētās sporta stundas nav pietiekamā daudzumā, jo skolā dominē akadēmiskā mācīšanās forma, kuras pamatā ir sēdošs un praktiski mazkustīgs dzīvesveids.…
