2000–2010 гг.
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 4 | |
| 1. | Makroekonomiskā nestabilitāte | 5 |
| 1.1. | Ekonomiskās aktivitātes cikls un tā fāzes | 5 |
| 1.2. | Ekonomisko ciklu iedalījums | 6 |
| 1.3. | Ekonomikas ciklisko attīstības priekšnoteikumi | 7 |
| 1.4. | Ekonomikas procesu prognozēšana | 10 |
| 2. | Ekonomisko ciklu indikatori | 11 |
| 2.1. | Inflācijas fenomens | 11 |
| 2.2. | Inflācijas un nodarbinātības saistība | 12 |
| 2.3. | Investīcijas | 14 |
| 3.1. | Nodarbinātības rādītāji 1998. gadā un 2008/.09. gadā | 16 |
| 3.2. | Inflācijas ietekme 1998. gadā un 2008. gada beigās/ 2009. gada sākumā | 21 |
| 3.3. | Investīciju apjoms 1998. gadā salīdzinājumā ar 2008. gada beigām un 2009. gada sākumu | 26 |
| Secinājumi | 29 | |
| Priekšlikumi | 30 | |
| Bibliogrāfiskais saraksts | 32 |
Izvēlējos šo tematu par ekonomiskas cikliskajām svārstībām un to ierobežošanas iespējām, jo , pēc autores domām, tas mūsdienu nestabilajā un dinamiskajā laikmetā kļuvis par ļoti aktuālu un bieži analizētu procesu. Mūsdienu ekonomika pārvietojas ar nevienmērīga izmēra„ lēcieniem”, attīstās dinamiski ātros tempos, , tāpēc arvien biežākas un paredzamākas kļūst dažādas ekonomiskās krīzes, kas ir neizbēgamas „apburtā loka” sastāvdaļas. Ar katru gadu pieredzei pieaugot un zināšanu līmenim attīstoties cilvēki spēj atrast dažādus indikatorus jeb monetāros un fiskālos rādītājus, kurus ņemt par pamata rādītājiem analizējot ekonomiskos ciklus, tāpēc par galvenajiem , pamata rādītājiem tiek uzskatīti investīcijas bezdarbs, un investīcijas, jo tie ir visjūtīgākie impulsi, kas reaģē pirmie, ja notiek ekonomisko ciklu nomaiņa, tāpēc pētot un analizējot šos rādītājus ekonomisti spēj paredzēt šīs izmaiņas un laicīgi sākt dažādus pasākumus, lai novērstu recesijas fāzes iestāšanos vai vismaz paātrinātu ekonomikas atveseļošanās procesus, ja ekonomika jau atrodas recesijas fāzē.
Mērķis - Izzināt ekonomisko ciklu būtību, apgūt teoriju, izprast kas ietekmē ekonomisko ciklu svārstības, kas veido to stabilitāti un vai ekonomika var pastāvēt bez ekonomikas cikliskajām svārstībām.
Uzdevumi :
Izlasīt un izprast teoriju par ekonomikas cikliskajām svārstībām.
Atrast galvenos ekonomikas ciklu indikatorus.
Izpētīt avotus un analizēt tos atbilstoši vajadzībām.
Salīdzināt 1998. gada ekonomikas un finanšu krīzes rezultātā radušos ekonomikas lejupslīdi un resesiju ar 2008. /2009. gada ekonomikas depresīvo recesijas fāzi.
Izpētīt vai reālā situācija atbilst ekonomikas teorijas pamatprincipiem.
Izdarīt secinājumus, rast priekšlikumus.
…
Izvēlējos šo tematu par ekonomiskas cikliskajām svārstībām un to ierobežošanas iespējām, jo , pēc autores domām, tas mūsdienu nestabilajā un dinamiskajā laikmetā kļuvis par ļoti aktuālu un bieži analizētu procesu. Mūsdienu ekonomika pārvietojas ar nevienmērīga izmēra„ lēcieniem”, attīstās dinamiski ātros tempos, , tāpēc arvien biežākas un paredzamākas kļūst dažādas ekonomiskās krīzes, kas ir neizbēgamas „apburtā loka” sastāvdaļas. Ar katru gadu pieredzei pieaugot un zināšanu līmenim attīstoties cilvēki spēj atrast dažādus indikatorus jeb monetāros un fiskālos rādītājus, kurus ņemt par pamata rādītājiem analizējot ekonomiskos ciklus, tāpēc par galvenajiem , pamata rādītājiem tiek uzskatīti investīcijas bezdarbs, un investīcijas, jo tie ir visjūtīgākie impulsi, kas reaģē pirmie, ja notiek ekonomisko ciklu nomaiņa, tāpēc pētot un analizējot šos rādītājus ekonomisti spēj paredzēt šīs izmaiņas un laicīgi sākt dažādus pasākumus, lai novērstu recesijas fāzes iestāšanos vai vismaz paātrinātu ekonomikas atveseļošanās procesus, ja ekonomika jau atrodas recesijas fāzē.
