-
Sociālā psiholoģija
Pat ja cilvēka mērķis ir aizvainot partneri, apmānīt viņu, atgrūst, arī tad viņš rūpējas par to iespaidu, ko atstās uz partneri, jo iespaida radīšanas motīvs ir iedarbība uz partnera uzvedību, uz viņa situācijas izpratni, uz viņa atbildes reakciju. Katrs no partneriem cenšas panākt, lai otrs pieņemtu viņa situācijas izpratni, reaģētu uz to prezentācijas veidu, kuru viņš ir izvēlējies. Sociālās dramaturģijas mērķis ir kontrolēt (noslēpt, pārspīlēt, akcentēt) to informāciju, kuru par mums saņem citi interakcijas dalībnieki.
Cilvēks var apzināties sevi divos veidos — apzināties savu privāto un publisko patību vai, runājot citiem vārdiem, savu privāto un publisko "es". Privātais sastāv no tām cilvēka patiesajām jūtām, pārdzīvojumiem, attieksmēm, vērtējumiem, kurus cilvēks glabā dziļi sevī un ne vienmēr izrāda vai nevēlas izrādīt apkārtējiem. Publiskais "es" domāts citiem cilvēkiem, to mēs izmantojam, lai radītu par sevi vēlamo iespaidu un ietekmētu interakcijas partneru uzvedību un attieksmi pret mums. Abas šīs personības dimensijas — privātais un publiskais — tomēr ir saistītas un savstarpēji ietekmē viena otru. Psihologi apgalvo, ka cilvēka patieso būtību ir ļoti grūti noslēpt; neskatoties uz visu imidža konsultantu pūlēm, tā tomēr izpauž sevi augstprātīgā žestā, agresīvā pozā vai nievājošā intonācijā. Patiesi, ne velti tautā teic, ka "īstu naidu un lielu mīlestību noslēpt nevar".…
1. Interakcija- cilvēku mijiedarbība. Dinamiska sociālo rīcību secība starp indivīdiem (vai grupām), kuri nosaka viņu rīcību un reakciju balstoties uz interakcijas partnera rīcībām. Citiem vārdiem sakot tie ir notikumi, kuros cilvēki pielāgojas attiecīgi situācijai, interpretē citu teikto un darīto un rīkojas atbilstoši tam. Interakcija – savstarpējā ietekmēšanās. Sociālā psiholoģija galveno uzmanību veltī cilvēku interakcijas psiholoģiskajiem aspektiem, pētot indivīdu psihiskās darbības izmaiņas mijiedarbībā, grupu dzīves psiholoģiskos raksturojumus, masu psihes parādības. ka sociālā interakcija jebkurā formā atstāj iespaidu uz cilvēku psihi un uzvedību. Šīs ietekmes mehānismi, veidi, rezultāti, likumsakarības ir sociālās psiholoģijas pētījumu priekšmets. Cilvēks ir biosociāla būtne. Sociālās psiholoģijas vietu to zinātņu vidū, kas šaurākā vai plašākā aspektā pētī cilvēku, var attēlot shēmā. Socioloģiskā sociālpsiholoģijā akcentē uzmanību uz sociālo statusu un tiem atbilstošo lomu ietekmi uz cilvēku uzvedību, kā arī šīs uzvedības atgriezenisku ietekmi uz sociālo struktūru un sociālo vidi kopumā, makrosociālā līmenī (organizācijas, institūcijas) analizē sabiedrības un indivīda savstarpējo atkarību. Mikrosociālā līmenī (indivīds, mazā grupa) socioloģiskā sociālpsiholoģijā pētī cilvēka sociālās dabas veidošanos interakcijas procesā mazajās grupās — patību, socializāciju, pašas mazās grupas kā sociālpsiholoģiskas kopības un to struktūras.
