„Vainīgā meklēšana”.
Šī „spēle” tiek spēlēta ļoti bieži, it sevišķi, ja aizgājējs nav izskaidrojis savu aiziešanu – vai ar atvadu vēstuli, vai kādam iepriekš izstāstot, savas rīcības iemeslus un nodomus. Tad „vainīgā meklēšana” ir ne tikai ģimenes locekļu vidū, bet arī no citiem aizgājēja radiniekiem. Viņi var vainot tuvākos, par to, ka nespēja novērst traģēdiju. Vai arī aizgājēja tuvinieki meklē vainīgos viņa draugu vidū. Šī „spēle” rada vislielākos konfliktus, pārmetumus un nevajadzīgus apvainojumus, jo, iespējams, pats aizgājējs nav ticis ar savām problēmām galā un, nevienu nevainojot, ir izdarījis briesmīgo izvēli. Bet palicēji, nespējot ar to samierināties, sāk meklēt vainīgo un izskaidro savu traģēdijas versiju. Katrs mēģina mīkstināt savu vainu, uzveļot to otram. Šajā „spēlē” neviens nebūs uzvarētājs, līdz nerimsies „vainīgā meklēšana”.
Sociālā darbinieka rīcības un palīdzības plāns, problēmas risināšanā un „spēles” pārtraukšanā, lai ģimene veiksmīgāk atveseļotos no sērām.
1. Sarunas ar aizgājēja ģimeni:
• Noskaidro, ko un kāpēc ģimene vaino notikušajā;
2. Problēmas izzināšana:
• Noskaidro, cik pamatoti un dziļi ir aizvainojumi;
• Seko, lai ģimenē neveidojas vēl blakusproblēmas sakarā ar „vainīgā meklēšanu”.
…
