Visu mirstīgo rūpes, kurās iemiesojušies viņu dažnedažādākie pūliņi, tiecas pa dažādām līkloču takām, taču tās ir vērstas uz vienu mērķi- svētlaimi. Svētlaime ir labklājība, kura, kad tā ir panākta, neļauj vēlēties neko lielāku. Tā ir tas pats, kas visaugstākais labums, kurš satur sevī visus citus labumus, kurš, ja tajā kaut kā pietrūkst, nespēj būt visaugstākais labums, jo ārpus tā paliek kaut kas, ko var vēlēties. Vairums cilvēku mēra labumu pēc prieka un jaukuma augļiem, par visaugstāko laimi viņi uzskata atrasties pastāvīgā baudījumā.…
