Cilvēki izdara likumpārkāpumus, noziegumus, bet ne vienmēr viņi apzinās savas rīcības sekas. Dažreiz tam par cēloni var būt kāda saslimšana, kura tiek atzīta par pietiekošu iemeslu, lai cilvēku atzītu par nepieskaitāmu, līdz ar to zustu nozieguma sastāvs. Bieži vien šādām slimībām par iemeslu var būt psihiskas dabas traucējumi, kuri ir iedzimti, ģenētiski pārmanoti. Faktu, ka cilvēks ir reāli slims, nevis tikai aizbildinās, vai simulē, lai izvairītos no atbildības var konstatēt vienīgi tiesu – medicīnas ekspertīze. Tās uzdevums ir noteikt diagnozi un konstatēt vai cilvēku būtu jāuzskata par pieskaitāmu, vai nepieskaitāmu. Latvijas Republikas Krimināllikumā 13. pantā ir teikts : “ Pie kriminālatbildības nav saucama persona, kas nodarījuma izdarīšanas laikā atradusies nepieskaitāmības stāvoklī, tas ir, psihisko traucējumu vai garīgās atpalicības dēļ nav varējusi saprast savu darbību vai to vadīt. Personai, kas atzīta par nepieskaitāmu, tiesa piemēro šajā likumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus.”…
