-
Saules mūžu Latvijai
1918. gada 18. novembra Latvijas proklamēšanas deklarācija
Latvijas Tautas Padome, atzīdama sevi par vienīgo varas nesēju Latvijas valstī, pasludina, ka:
1) Latvija, apvienota etnografiskās robežās (Kurzeme, Vidzeme un Latgale), ir patstāvīga, neatkarīga dēmokratiski-republiska valsts, kuŗas satversmi un attiecības pret ārvalstīm noteiks tuvākā nākotnē Satversmes Sapulce, sasaukta uz vispārīgu, abu dzimumu, tiešu, vienlīdzīgu, aizklātu un proporcionālu vēlēšanu tiesību pamata;
2) Latvijas Tautas Padome ir nodibinājusi kā augstāko izpildu varu Latvijā — Latvijas Pagaidu Valdību, Latvijas Tautas Padome uzaicina Latvijas pilsoņus uzturēt mieru un kārtību un visiem spēkiem pabalstīt Latvijas Pagaidu Valdību viņas grūtajā un atbildīgajā darbā.
Latvijas Pagaidu Valdības ministru prezidents: U l m a n i s.
Latvijas Tautas Padomes priekšsēdētāja biedrs: Z e m g a l s.
Rīgā, 18. novembrī 1918. g.
…
1818.g. 18.novembris Latvijas valsts tika proklamēta laikā, kad tās teritorijā atradās vācu okupācijas karaspēks. Tikko bija beidzies 1.Pasaules karš. Latvijai liktenīgās dienas svinīgais brīdis sākās plkst.17:00, kad Nacionālajā teātrī uz skatuves jau bija sapulcējušies Tautas padomes locekļi. Svinīgo sēdi vadīja Gustavs Zemgals, jo Tautas padomes priekšsēdētājs Jānis Čakste nebija paspējis ierasties Rīgā. No sākuma sapulcē tiek nolasīts 1918.gada 17.novembra Tautas padomes sēdes protokols, pēc kura nolasīšanas, skaļiem aplausiem skanot, G. Zemgals paziņo, ka, pamatojoties uz notikušo vienošanās faktu, tagad uz Latvijas Tautas padomi pārgājusi suverēnā vara. Pēc tam vārds tiek dots pirmajam Latvijas Ministru prezidentam Kārlim Ulmanim, kurš Pagaidu valdības vārdā pasludina par nodibinātu Latvijas valsti kā demokrātisku republiku. Kājās pieceļas Tautas padomes un prezidija locekļi un klātesošie pilsoņi. Atskan no Latvju operas dalībniekiem dziedāta Baumaņu Kārļa sacerētā tautas himna “Dievs, svētī Latviju”, kuru nodzied trīs reizes.
