1. Latviešu tēlniecības sākums
19. gadsimta beigās Pēterburgā, kur studēja liela daļa latviešu izcelsmes mākslinieku, tika izveidots pulciņš "Rūķis", kura mērķis bija radīt patstāvīgu latviešu mākslu un kurā iesaistījās tādi nozīmīgi mākslinieki kā Janis Rozentāls, Vilhelms Purvītis, Jānis Valters, Jūlijs Madernieks, Ādams Alksnis, Teodors Zaļkalns, Rihards Zariņš, Artūrs Baumanis. [www.wikipedia.org, 3]
20. gadsimta sākumā parādījās arī pirmie profesionālie latviešu tēlnieki — Gustavs Šķilters, Teodors Zaļkalns un Burkards Dzenis. Visi trīs izglītojās Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Pēterburgā. Latviešu agrīnās tēlniecības raksturu lielā mērā noteica Matveja Čižova skola (viņš pasniedza Štiglica skolā), "Rūķis" un Ogista Rodēna darbi (visi trīs tēlnieki izglītojās arī Parīzē Rodēna darbnīcā). Tēlnieki nodarbojās ar dabas pētniecību, atainoja raksturīgo, strādāja ar bronzu un marmoru, kā arī cietajiem akmeņiem (piemēram, granītu), kurā nav iespējams attēlot sīkas detaļas. [www.wikipedia.org, 3]…
