Liriskā „es” šaubas:
„Jutu atkal spēkus stiprinātus
un runāt sāku es ar brīvu garu,
un cēla drosme vadīja man prātus.”
Šajā mirklī liriskajam „es” zuda šaubas par sevi. Atbalstu viņš guva domā, ka veicamais ceļš nebūs jāiet vienam, taču reizē arī apzinās, ka tas būs „mežonīgs” un „stāvs” un nodod sevi kā mācekli un zemāku būti salīdzinoši ar saviem pavadoņiem.
Šajā fragmentā dzejnieks izmanto Vergiliju, lai raksturotu pārmaiņas sevī. Darba gaitā šādas izmaiņas simbolizē arī pavadone Beatriče. Vergilijs dod Dantem padomus un dzēš šaubas, kā arī atklāj dzejniekam, ka savā ceļā viņš nebūs viens.
Dante savas attiecības ar Vergiliju raksturo šādi:
„Man meistars esi!- līdzīga tev nava:
kā māceklis es tavā priekšā stāvu.”
Liriskais „es” Vergilijam uzticas absolūti.
…
