Iekšdedzes dzinēju 1862.gadā izgatavoja francūzis Etjēns Lenuārs. Sākumā tas darbojās ar gāzi, bet vācu inženieris Gotlībs Daimlers šo dzinēju uzlaboja. Daimlers sāka savu karjeru kā ieroču meistara māceklis. Velāk viņš studēja inženierzinātnes un sāka interesēties par iekšdedzes dzinējiem. Viņš gribēja uzlabot sava laika iekšdedzes dzinējus. Daimlers rūpīgi izpētīja citu inženieru paveikto darbu un 1883.gadā konstruēja motoru, kuru darbināja benzīns. Tas bija spēcīgāks par citiem tā laika iekšdedzes dzinējiem. 1885.gadā viņs uzbūvēja transtortlīdzekli, ko varētu nosaukt par pasaules pirmo motociklu. Vēlāk Daimlers jau būvēja automobīļus. Daimlers neizgudroja ne benzīna motoru, ne automobīli, taču tā kā viņš tos ievērojami uzlaboja, viņš ieņem svarīgu lomu automašīnu attīstības vēsturē.
Karls Bencs arī ieņem nozīmīgu lomu automašīnu attīstības vēsturē. Viņš bija apņēmies izgatavot pirmo pārvietošanās līdzekli ar iekšdedzes dzinēju. 1880.gadā tāds dzinējs jau tika izgudrots, taču automobīlis vēl nebija igudrots. Bencs saprata, ka motors un pasažieru salons jākomplektē kopā. Viņš uzkonstruēja trīsriteņu automobīli un šis izgudrojums tika patentēts 1886.gadā. Tā bija pirmā īstā automašīna. Bencs turpināja strādat un 1893.gadā sāka ražot automašīnas uz četriem riteņiem, kuras daudzi vēlējās iegādāties. Bencs noslēdza savienību ar Gotlību Daimleru, savu agrāko konkurentu un nodibināja lielo kompāniju “Daimler – Benz”. Benca vārds joprojām dzīvo mūsdienās ražoto vieglo un kravas automašīnu “Mercedes – Benz” nosaukumos.…
