-
Pašnāvība un ētika
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| Nāve un cilvēks | 4 | |
| Pašnāvība | 5 | |
| Pašnāvību veidi | 6 | |
| Pašnāvība visos laikos | 7 | |
| Pašnāvību iemesli | 7 | |
| Pašnāvības mēģinājumi | 8 | |
| Problēmas riska faktori | 9 | |
| Palīdzība cilvēkiem, kas domā par pašnāvību | 10 | |
| Pašnāvība no ētikas viedokļa | 12 | |
| Secinājumi | 13 | |
| Izmantotā literatūra | 14 |
Savā referātā es apskatīšu tādu sociālo fenomenu kā pašnāvība. Šo tēmu izvēlējos tādēļ, ka pašnāvība man liekas gļēvuma pazīme un pašnāvības ir izdarītas visos laikos, un, lai arī to cēloņi bieži ir līdzīgi, katreiz notiekošajam ir sava specifika, sava apstākļu sakritība. Jau agrīnā vecumā bērnam var noteikt tieksmi uz depresijām vai depresīvu garastāvokli, kas vēlāk var novest pie pašnāvības. Pēdējā laikā tam tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, jo laika gaitā pierādījies, ka šo problēmu var laikus identificēt un risināt. Vēl viens temata aktualitātes iemesls ir tas, ka biežāk pašnāvības izdara gados ļoti jauni cilvēki un cilvēki ar normālu psihiskās veselības stāvokli. Visas organiskās dabas riņķojumu un cikliskumu raksturo triāde – dzīve – nāve - jauna dzīve. Tas nozīmē, ka vienam organismam ir jaiet bojā , lai dotu dzīvību un vietu citam, kurš būs piemērotāks jaunajiem apstākļiem.
Pašnāvību pašu gluži nevar uzskatīt par problēmu, drīzāk tas ir neadekvāts problēmas risinājums. …
