Secinājumi
Žečpospolita tika dalīta trīs reizes – 1772. g., 1793. g., 1795. g., un galvenās dalītājvalstis bija Austrija, Krievija un Prūsija.
Lielākā teikšana Polijas-Lietuvas valstī bija nevis karalim, bet gan aristokrātiem un Krievijas sūtnim Varšavā kņazam N. Repņikam.
Pilsētu iedzīvotājiem un zemniekiem nebija nekādu politisku tiesību, vienota politika gandrīz nebija iespējama, jo lēmumus drīkstēja pieņemt tikai vienbalsīgi (liberum veto).
Cīņa par troni kļuva par centrālo problēmu valstī.
Lai glābtu Žečpospolitu no bojāejas, Seims pieņēma konstitūciju, kas bija pirmā rakstītā konstitūcija Eiropas vēsturē.
Jaunā konstitūcija atcēla libero veto (vienbalsības) tiesības un pavēra ceļu uz konstitucionālu monarhiju.
Krievijas impērija visu triju Polijas-Lietuvas dalīšanu rezultātā ieguva divas trešdaļas kādreizējās Žečpospolitas teritorijas.
…
