-
Fiksatori
| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | Ievads | 3 |
| 2. | Fiksēšanas pamatprincipi | 4 |
| 3. | Ķīmiskie fiksatori | 4 |
| 3.1. | Aldehīdi - formaldehīds, paraformaldehīds | 5 |
| 3.2. | Spirti - etanols, metanols | 5 |
| 3.3. | Acetons, dzīvsudraba hlorīds | 6 |
| 3.4. | Karnuā šķīdums | 7 |
| 3.5. | Buēna, Beikera šķīdumi | 7 |
| 4. | Histoloģiskie artefakti | 8 |
| 5. | Noteikumi pielietojot fiksatorus | 8 |
| 6. | Secinājumi | 9 |
| 7. | Izmantotā literatūra | 10 |
Histoloģija radās no grieķu valodas vārda histos, kas nozīmē audi un logos tulkojumā kā mācība. Histoloģija ir zinātne, kas cieši saistīta ar ģenētiku, bioķīmiju un citām nozarēm, tā pēta šūnu, audu un orgānu mikroskopisko, kā arī submikroskpisko uzbūvi, pēta sugu vēsturisko attīstību jeb filoģenēzes un organisma individuālās attīstības jeb ontoģenēzes likumsakarības.
Mikroskopiskai izmeklēšanai ir nepieciešams sagatavot audu materiālu, veicot dažādas darbības, kurās ietilpst to fiksēšana, audu izvadīšana spirtos, ieguldīšana parafīnā, mikrotomēšana, deparafinizēšana, krāsošana, ieslēgšana, segstikliņu uzklāšana. Fiksēšanu jau jāuzsāk operāciju zālē, pēc operācijas, tas ir pirmais nozīmīgais posms audu materiāla sagatavošanai mikroskopēšanai, lai izoperētie audi, orgāni maksimāli tiktu saglabāti un patologs spētu noteikt diagnozi. …
Histoloģijas pirmsākumi rodami jau daudzus gadu simtus pirms mūsu ēras. Jau 17.gadsimtā sākās mikroskopa izmantošana zinātniskiem pētījumiem, bet 19.gadsimtā tika formulēta šūnu teoriju. Krievijā histoloģija izveidojās kā patstāvīga zinātne 19.gadsimtā, bet Latvijā histoloģijas pētījumi sākās nedaudz vēlāk, tas ir, 20.gadsimtā.
