• Aizvēsture 12.g.t. – 12.gs.
5.-7. gadsimtā zemgaļi dzīvoja teritorijā līdz pat Gaujai, bet vēlāk Zemgales līdzenumā. Viņi apdzīvoja galvenokārt Lielupes, Mēmeles un Mūsas baseinu, bet to apdzīvotības robežas sniedzās līdz Nevēžas un Ventas augštecei un Daugavas lejteces kreisajam krastam.
Zemgalē bijušas šādas zemes: Silene, Žagare, Dobene, Spārnene, Tērvete, Dobele un Upmale. Ietekmīgākā no zemgaļu zemēm bijusi Tērvete.
Pilskalns- Tērvetes cukurkalns
Tērvetes pilskalns (arī Cukurkalns) ir pilskalns Tērvetes novada Tērvetē, Tērvetes upes labajā krastā. Līdz 13. gadsimtam tajā tajā esošā zemgaļu valdnieka pils bija Tērvetes pilsnovada pārvaldes centrs. Pilskalns un senpilsēta ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.
Pilskalns ir 19 m augsts pakalns ar 1000 m2 lielu plakumu, ko no austrumpuses aizsargāja līdz 8 m augsts zemes valnis, grāvis un priekšpils. Uzskata, ka Tērvetes senpilsētas platība ir bijusi ap 10 hektāru.
Arheoloģiskajos izrakumos (1951—1960) Emīlijas Brīvkalnes vadībā konstatēts, ka pilskalns sevišķi nocietināts 11.—13. gs., kad ziemeļpuse paplašināta un izbūvēta guļkoku siena un torņi.…
