-
Mācību metožu būtība un struktūra
Darbs ar grāmatu
• Mācību grāmata un speciālā literatūra.
• Konspektu veidošana.
• Citātu izrakstīšana.
• Tēzes.
Pagātnē daudz laika tika patērēts, skolēniem pārrakstot grāmatas vai pierakstot
skolotāja stāstījumu (diktēto tekstu). Abas šīs darbības būtībā ir pasīvas un prasa
lielu piepūli un laika patēriņu no skolēna puses.
Diktētais vārds no skolotāja mutes parādās skolēna burtnīcā, izmantojot roku un
pildspalvu, bet ne smadzeņu darbu.
Lasīšana var būt aktīva vai pasīva
Pasīvo lasīšanu var veicināt instrukcijas: izlasīt lappuse no X līdz Y vai arī kādas
teksta daļas nokopēšana.
Aktīvā lasīšana – ja teksta lasīšanu apvieno ar kādu speciāli noteiktu uzdevumu.
Aktīvo lasīšanu var sekmēt speciālas instrukcijas:
• atrast un atzīmēt norādes/atsauces par…
• pasvītrot ar sarkanu krāsu vārdus, kas …
• Pierakstīt/norādīt zīmējumā vai diagrammā visas daļas, kas …
Šāda uz uzdevumu virzīta pieeja veicina aktīvu, reflektējošu darbību ar tekstu.
Rakstveida vingrinājumi – diktāti, sacerējumi, lietišķie raksti (vēstules, iesniegumi, ziņojumi, paskaidrojumi), referāti, esejas.
Rakstīšana palīdz skolēnam attīstīt loģisko domāšanu un argumentāciju
Uzskates metodes
Demonstrējumi - abas objekta demonstrēšana, eksperiments, kinofilma, videofilma, datorprogrammu un interneta piedāvājums.
Ar demonstrējumu palīdzību var efektīvi ilustrēt teoriju, bet tā var būt arī pasīvās
mācīšanās rezultāts, ja nepiedomā pie studentu iesaistīšanas.
Āra nodarbības
Āra nodarbība ir praktiska darbība ārpustelpas vidē noteiktu bioloăijas un vides
izglītības aspektu realizēšanai.
Pedagoģijā – īpaša mācību forma ir mācību ekskursija. Mācību ekskursija ir kādas vietas apmeklēšana, parasti grupā izziņas vai mācību nolūkā, lai iepazītos, izzinātu, teoriju saistītu ar praksi. Parasti saistītas ar noteiktu programmas tēmu apgūšanu.
Atkarībā no vietas mācību procesā ir:
-Ievadekskursija.
-Kārtējās ekskursijas vai mācību izklāsta pavadekskursija.
-Noslēguma ekskursija.
…
Mācību metodes salīdzinoši nesen ir iekļautas mācību programmās. Līdz šim tā ir bijusi skolotāju darba virtuve – kādā veidā mācīt skolēnus un kādā veidā notiek skolēnu mācīšanās. Protams, neviens mērķis un uzdevums netiek sasniegts bez noteiktu metožu lietošana. Bet par to vairāk domāja kā par skolotāja metodiskās darbības sastāvdaļu. Izglītības likums tagad mācību metodes ir noteicis kā neatņemamu mācību priekšmetu programmu daļu. Tas liek ne tikai pirms katras mācību stundas pārdomāt, kā tajās strādās skolēni, bet, jau izvirzot mācību priekšmetu programmu mērķus un uzdevumus, atlasot mācību saturu, noteikt būtiskās mācību metodes, ko izmantos notekā mācību posmā. Mācību rezultāti lielā mērā atkarīgi ne tikai no zinātniski pamatotu mācību mērķu, satura noteikšanas, bet arī no mācību metodes pilnveidošanās pedagoģijas zinātnes un psiholoģijas atklājumu rezultātā. Mūsdienās tiek meklēti ceļi un līdzekļi skolēnu aktivitātes palielināšanai mācību procesā. Darbā tiek aprakstīts: Mācību metodes jēdziens un tās būtība; Mācību metožu izvēle; Mācību metožu sīka struktūra; ..
