Tātad Pakta dalībvalstu tiesību normās jau būtu jābūt iestrādātiem diskriminācijas un naida aizliegumiem, tāpat kā tas noteikts Latvijas Krimināllikumā.
Jāņem vērā, ka naida noziegumi var atstāt smagas sekas cietušajos un sabiedrībā kopumā. Neskatoties uz materiālām un fiziskām sekām, kas var iestāties no šādiem noziegumiem, pastāv arī psiholoģiskie faktori, kas var atstāt paliekošas sekas sabiedrībā.
Var izveidoties nesaskaņas starp noteiktām sabiedrības grupām, sākties savstarpējie nemieri. Piemēram, 2014.gadā ASV notikušie protesti Fērgusonā, pēc tam, kad policists bija nāvējoši sašāvis, kādu neapbruņotu afroamerikāņu pusaudzi.22 Šo protestu un bruņoto sadursmju laikā tika pastrādāti arī vairāki naida noziegumi pret dažādu tautību pārstāvjiem. Tātad jebkurš noziegums vērsts pret kādu noteiktu personu grupu var kļūt par pamatu jaunu naida noziegumu pastrādāšanai. Turklāt naida noziegumi neveicina minoritāšu integrēšanos sabiedrībā, bet gan veicina noslēgtu kopienu veidošanos. Līdz ar to, naida noziegumu sekas ir daudz plašākas par tikai tām, kas iestājas noziedzīgā nodarījuma pastrādāšanas brīdī. Šīs sekas var būt gan fiziskas, gan materiālas, gan psiholoģiskas, gan ekonomiskas, sociālas un politiskas. Naida noziegumi var ietekmēt daudzas dzīves jomas, kas pārsniedz to personu loku, kas ir iesaistītas šajos noziegumos.…
