Pie ļoti nozīmīgām pārmaiņām tiek pieskaitīta varas nomaiņa. Valsti vairs nepārvaldīja baznīcas, bet gan valsts baznīcas. Parādījas valdnieki. Viens no valdniekiem, kurš palīdz labāk izprast situāciju, kāda valdīja tajā laikā, ir Luijs XIV. Kad viņam bija tikai četri gadi, nomira viņa tēvs, tāpēc Luijs kļuva par jaunāko karali pasaules vēsturē. Tā kā tik mazs bērns vēl nevarēja valdīt, tāpēc sākotnēji reālā vara piederēja valdībai un ministram Mazarīni, bet formāli valdīja Luija māte.
Kad pie reālās varas nāca Luijs, tiek uzskatīts tas brīdis, kad nomira Mazarīni. Valdot Luijam XIV, valdīja uzskati, ka Karaļa vara Francijā tiek ierobežota ar karaļvalsts pamatlikumiem, kur noteicošā loma bija Parīzes Parlamentam. Bet, skatoties no citas puses, karalim piederēja absolūta vara. Būtībā tā tika uzskatīta kā kaut kas negatīvs, jo lika domāt, ka karalis var rīkoties pilnībā vadoties pēc saviem uzskatiem visos jautajumos, kas skar iedzīvotājus, un ka tā ir vara bez ierobežojumiem.…
