Filozofija, manuprāt, ir sava veida domāšana, pasaules redzējums, uzskats, kaut kas visaptverošs. Tās pamatā ir vēlēšanās izprast sev apkārt esošo pasaules būtību. Noskaidrot cilvēka vietu uz zemes.
Tieši grieķi ir teorētiskās domas izveidotāji eiropeiskajā cilivizācijā. Filozofijas laukā grieķi centās atbildēt uz pasaules būtību, patiesības problēmu un cilvēka dzīves jēgu un mērķiem.
Visā domāšanas vēsturē ir daudz un izcilu prātu. Tādas personības. Kas ar savu filozofisko nostāju liek aizdomāties citiem ļaudīm, saprast vairākas būtiskas pārmaiņas un lietu esamību pasaulē. Izprast sevi vairāk, novērtēt pašu svarīgāko savā dzīvē.
Manuprāt, visievērojamākie cilvēki, kas ar sava paša vēlēšanos, apņemšanos sludināja savus uzskatus pasaulei ir Sokrāts, Platons un Aristotelis. Man pašai personīgi ļoti ieinteresēja Platona un Aristoteļa mācība, tāpēc šo darbu atvēlēju viņiem.
Platons bija viens no izcilākajiem Sokrāta skolniekiem. Sokrāta domubiedru grupai Platons pievienojās divdesmit gadu vecumā un palika Sokrāta domubiedru vidū līdz pat sava skolotāja nāvei.…
..Aristotelis nodibināja savu skolu Likejas Apollna birzī netālu no Atēnām. No šīs birzs nosaukuma cēlies vārds Likejs (mūsdienu Licejs). Pēc manām domām, Aristoteli interesēja absolūtas zināšanas un nesatricināmas morāles normas, kaut dažos jautājumos viņa un viņa priekšgājēju filozofiskās mācības ievērojami atšķīrās. Pirmkārt, Aritotelis bija daudz augstākās domās par konkrēto un praktisko. Tāpat aristoteļa ētika nebija tik askētiska kā Platona morāles filozofija. Man gribas piekrist un piebilst, ka arī, lai dzīvotu saskaņā ar prātu, ir jāprot apvienot ķermenisko un garīgo. Cilvēkam ir jābūt miesā veselam un jūtās savaldīgam.Lai to panāktu, cilvēkam visās lietās ir jāizvēlas zelta vidusceļš jeb jācenšas vienmēr ieturēt līdzsvaru starp pārāk lielu aizrautību un pārāk striktu atsacīšanos. Tieši Aristoteļa mācībā skaidri izpaužas grieķiem raksturīgais princips – „neko pār mēru”..
