-
Dante Aligjēri "Dievišķā komēdija"
Katru no daļām Dante attēloja ar specifiskiem mākslinieciskajiem paņēmieniem. Elle bija ļoti arhitektoniska, fiziska un skulpturizēta vide. Elle ir strikti sakārtota, tumša, ar bieziem mežiem, nelīdzeniem kalniem un nodevīgiem purviem, tai ir noteiktas un skarbas līnijas, kuras nav iespējams pārkāpt vai mainīt, bet ar parastu, cilvēcīgu uztveri pietiek, lai tos varētu labi saprastu. Šķīstītava tiek attēlota gleznieciskā veidā caur krāsām, gaismu un kustību. Paradīzē ir mūzika, skaņas un gaismas. Svētlaimīgie gari zaudē savu miesisko veidolu un tiek attēloti kā lāpas, kustīgas dzirksteles vai tikai balsis.
Dante aprakstīja savu piedzīvoto kā dzejnieks, tā nodalot Dante – tēls, un Dante – dzejnieks. Dzejnieks atbildīgs par sabiedrības zemes dzīvi visuma mērogā. Dievišķā komēdija ir avangarda ieraksts Dantes vēlmē pārvarēt grēku un atrast Dieva mīlestību. Iespējams, Dantes stāsts atspoguļo ne tikai viņa dzīvi, bet arī to, ko dzejnieks Dante uzskatīja par universālu kristīgu Dieva meklējumu. Tā rezultātā Dantes stāvoklis ir domāts, lai pārstāvētu visas cilvēku rases stāvokli.
…
Dante bija ļoti matemātisks sava darba veidošanā, pats sevi dēvēja par ģeometru. Dievišķajā komēdijā viņš ārkārtīgi precīzi ievēroja skaitļu simboliku un simetrisku uzbūvi, skaidru, pārdomātu kompozīciju. Dievišķā komēdija sastāv no 3 daļām – Elles, Šķīstītavas un Paradīzes, kas atbilstoši katoļu baznīcas mācībai attēlo trīs viņpasaules daļas. Katra daļa sastāv no 33 dziedājumiem, taču pirmajai daļai vēl ir pievienots prologs, lai kopā poēma sastāvētu no 100 dziedājumiem. Šie skaitļi balsta visu Dantes viņpasaules arhitektoniku, simbolizē kristīgās trīsvienības ideju, kā arī skaitlis 100 reprezentē pilnību. Skaitlis 9, kura atvasinājums ir 3, reprezentē ne tikai Elles lokus un Paradīzes sfēras, bet ir arī nozīmīgs paša dzejnieka dzīvē – Beatriči viņš iepazīst 9 gadu vecumā un satiek viņu atkal 9 gadus vēlāk. Svarīgs ir arī fakts, ka Dievišķā Komēdija ir rakstīta tercīnās. Visas šīs tercīnas ir savā starpā saistītas ar gredzeniskajām atskaņām – aba; bcb; cdc; ded. Šāda struktūra un arhitektonika ir ļoti izteikta viduslaiku iezīme, tā izsaka dievišķo ritmu.
