Bija kārtējais svētdienas rīts četrdesmit trīs gadus vecā Pētera Ziemīša mūžā. Tas solījās būt pavisam parasts, nedaudz mākoņains un lietains rīts, un, jā, tāds tas patiešām bija, līdz pulksten vienpadsmitos vecās lauku mājas pagalmā atskanēja pavisam neiederīga motora rūkoņa. Bija atbraukuši ciemiņi, daži Pētera cīņu biedri, kā viņš pats tos laiku pa laikam dēvēja, lai gan nekādu cīņu jau nebija bijis, ja neskaita smagās kaujas ar matemātikas un fizikas mājasdarbiem.…
