Par Sokratu ir runāts, runā un nešaubos, ka vēl runās daudz un dikti. Nereti Sokratu uzskata par visas filosofijas pamatu, un, kā raksta Hanness Bēringers, kas zina, par ko filosofija būtu kļuvusi bez Sokrata. Liekas, ka tas ir pietiekami nozīmīgs arguments, lai ar Sokrata filosofiskajiem uzskatiem iepazītos tuvāk.
Ja pieņemam, ka visa Sokrata dzīve ir filosofija, tad par to var runāt daudz un ilgi, jo būtībā katrā Sokrata sarunā tiek risinātas dažādas problēmas, meklēta patiesība, un par to izteikties sešās lapas pusēs nebūtu iespējams. Tāpēc šajā esejā tiks aplūkots viens Sokrata dzīves posms – viņa nāve. Tā ir ārkārtīgi nozīmīga ar to, ka spēj ļoti daudz ko pateikt par cilvēku un visu viņa dzīvi.
Sākumā tiks aplūkota nāves loma citu attieksmē un uzskatos par Sokratu, pēc tam – Sokrata paša attieksme pret nāvi un tās nozīme Sokrata filosofijā. …
