-
Audžuģimene kā viena no ārpusģimenes aprūpes sistēmas veidiem
2011–2015 гг.
2016–2020 гг.
Nr. | Название главы | Стр. |
Anotācija | 2 | |
Annotation | 3 | |
Saturs | 4 | |
Ievads | 5 | |
1. | Ārpusģimenes aprūpes sistēma | 7 |
2. | Deinstitucionalizācija kā ārpusģimenes aprūpes sistēmas iespēja | 15 |
3. | Bērnu pamatvajadzību apmierināšanas problēmas un risinājumi | 19 |
3.1. | Vardarbības ietekme uz bērna veselību | 19 |
3.2. | Deprivācijas sekas | 22 |
3.3. | Bērnu riska novērtēšanas kritēriji | 23 |
4. | Priekules un Vaiņodes novada audžuģimenes ārpusģimenes aprūpes sistēmā | 26 |
4.1. | Priekules un Vaiņodes novada audžuģimeņu portrets | 26 |
4.2. | Priekules un Vaiņodes novada audžuģimeņu praktiskais pētījums | 27 |
4.3. | Audžuģimenes sistēmas uzlabošana | 32 |
Secinājumi | 39 | |
Izmantotā literatūra | 40 | |
Pielikums | 44 |
Secinājumi
1. Lai īstenotu alternatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamību ir nepieciešams īstenot atbilstošu valsts politiku, kura ietver pietiekamu finansējumu, lai nodrošinātu pilnvērtīgu bērna pamatvajadzību nodrošināšanu un attiecīgi nodrošināt personu tiesību ievērošanu attiecībā uz profesionālās darbības atalgojuma jomu, t.sk. sociālās garantijas, līdz ar to var secināt to, ka ir jāpilnveido normatīvais regulējums par finansiālo jomu par padarītu kvalitatīvu darbu un jāpilnveido normatīvais regulējums attiecībā uz sociālo garantiju nodrošināšanu.
2. Lai realizētu iepriekšminēto secinājumu ir jāveic grozījumi vairākos LR tiesiskajos aktos, piemēram, Darba likums, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, lai, piemēram, būtu iespējams nodrošināt iespēju izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu.
3. Sociālā darbinieka profesija vistiešāk atbilst lomu teorijas sastāvdaļai, jo sociālā darbinieka un klienta attiecības un viss intervences process ir balstīts uz konkrētā brīža fonu, sociālajam darbiniekam ir jāprot profesionāli pielāgoties katrai situācijai tā, lai klients uztvertu darbinieku kā līdzcilvēku un tai pašā brīdī kā profesionālu ekspertu.
4. Kā nozīmīgs secinājums ir vardarbības negatīvā ietekme (pamešana novārtā), kura degradē bērna attīstību. Pamešanas novārtā sekas ir bērna neadekvātais uzvedības modelis, ko ir pārņēmis uzaugot konkrētajā (disfunkcionālajā) vidē.
…
Darbs sastāv no 4 nodaļām un 6 apakšnodaļām, kur tiek pēctecīgi sniegts iesākumā vispārīgs teorētisks pamatojums par ārpusģimenes aprūpes sistēmas problemātiku centrējot fokusu uz bērna pamatvajadzību apmierināšanu valstiskas sistēmas ietvaros. Pēc teorētiskā pamatojuma tiek veikta analīze par reālo situāciju Priekules un Vaiņodes novados attiecībā uz ārpusģimenes aprūpes sistēmas vienu no sastāvdaļām- audžuģimenes. Darba nobeigumā ir izstrādāta SVID analīze un secinājumi.
