Sākotnēji domāju, ka grāmatās būs jaušama liela atšķirība starp 20.gs. 20.-30.gadiem un mūsdienām. Bet tagad varu teikt, ka īpaši lielu atšķirību nemanīju, vienīgās atšķirības bija vērojamas terminu lietojumā. Mūsdienās pārāk bieži dzirdu vārdu- hiperaktīvs bērns, vai arī, pilnīgi neaudzināts bērns, šos mūsdienu terminus J.A. Students aizstāj ar vārdiem- nerātni audzēkņi un draiskuļi. Mūsdienu terminos izsakoties tie vairāk spēj aizskart sirdi, vismaz manu, jo tomēr vārdiem ir liels spēks un ir atšķirība starp vārdiem neaudzināts un draisks bērns.
Rakstot šo recenziju, pieturējos pie J.A. Studenta sacītā, ka uzlabot audzināšanu var tikai, uzlabojot mācīšanu un mācīšanos, bet tas izdarām izmantojot zinātniski pamatotas metodes. …
