-
Agrārā reforma un kolektivizācija Latvijā no 1944.-1950.gadam
Latvijas laukos tirgum neražojošas saimniecības modeļa ieviešana un zemnieku ražotspējas sagraušana, izmantojot sociālistisko pārkārtojuma lozungu, sākās ar trešo padomju zemes reformu, kas bija daudz radikālāka nekā pirmā 1919. gadā un otrā – 1941. gadā. Zemes reformas pirmās kārtas darbus veica vienkāršotiem paņēmieniem paātrinātā tempā – republikas austrumdaļā jau 1944. gada rudenī, vidienē – 1945. gada pavasarī un rietumu daļā – 1945. gada rudenī. Jau 1944. gada 7. septembrī Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs, nesagaidījis visas teritorijas ieņemšanu, izdeva dekrētu ‘’Par pārmaiņām un papildinājumiem 1940.g. 29. jūlija likumā par zemi’’. Šis lēmums atjaunoja tiesības uz zemi tiem, kas to bija ieguvuši saskaņā ar 1940. g. 29.jūlija likumu un noteica vairākus būtiskus papildinājumus. Dekrēts paredzēja zemes konfiskāciju un ieskaitīšanu Valsts zemes fondā daudz lielākos apjomos nekā 1940. – 41.g., jo zemes komisijām bija dotas tiesības augstāko zemes normu regulēt 20-30 ha robežās ‘’atkarībā no vietējiem apstākļiem’’. Stipri paplašināts tika to personu loks, kam zemi atņēma pavisam – runa ir par tautas ienaidniekiem un spekulantiem, savukārt personām, kas bija snieguša aktīvu palīdzību vācu okupantiem, tika atstāta zeme 5-8 ha platībā. …
Sava referāta sākumā apskatīšu padomju varas realizēto agrāro reformu un tās sekas, pēc tam centīšos nedaudz paraksturot zemnieku vidū valdošo noskaņojumu un situāciju, kāda vispār bija izveidojusies laukos, kā arī apskatīšu padomju varas realizēto represīvo politiku attiecībā pret zemniecību, īpaši tā saukto kulaku šķiru. Un, manuprāt, rakstot par stāvokli Latvijas laukos laika posmā no 1945. -1949.g. noteikti jāpiemn arī zemnieku pretošanās mēģinājumi padomju realizētajai politikai. Referāta beigās, nedaudz pastāstīšu par kolektivizācijas sākumu, bet par vienlaidu kolektivizāciju, kas sekoja 1949. gada 25. marta represijām jums vairāk pastāstīs Anda.
