Pārbaudījis sprieduma likumību attiecībā uz personu, kas to pārsūdzējusi un attiecībā uz argumentiem, kas minēti kasācijas sūdzībā Senāts uzskata, ka apelācijas instances tiesas spriedums atceļams.
Tiesu nostāja jautājumos, kas saistīti ar Civillikuma 179. panta regulējumu, materiālo tiesību normu piemērošanā un tulkošanā ir vienveidīga, un būtisku problēmjautājumu un atšķirīgu viedokļu nav. Tiesa katru gadījumu vērtē individuāli, un ne vienmēr, līdzīgos jautājumos piemēro iepriekš izteiktās atziņas, jo katrs gadījums ir vērtējams individuāli.
Judikatūra attiecībā uz likuma Civillikuma 179. pantu risina neskaidrus jautājumus, nianses, kuras nav atrisinātas, atrunātas normatīvajos aktos, gadījumu ir daudz un, lai arī līdzīgi, bet tajā pašā tie ir atšķirīgi. Tiesa ir vienisprātis jautājumā, ka likumdevējs bērna apgādāšanas pienākumu nav saistījis tikai ar pilngadības sasniegšanu, bet laiku, kad bērns pats var sevi apgādāt. Prasības iesniedzēji, bieži atsaucas uz faktu, ka bērns ir pilngadīgs un ar pilngadības iestāšanos zūd pienākums bērnu apgādāt, vai faktu, ka tiek pabeigta vidusskola, kā arī brīdi, kad bērns ir stājies laulībā.
…
Prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu pēc tā prasījuma rakstura nav iespējams precīzi, balstoties uz lietā esošiem pierādījumiem, noteikt konstantu piedzenamo uzturlīdzekļu apjomu (medicīniskie izdevumi atšķiras atkarībā no tā, vai bērns slimo; izdevumi par mājokli atšķiras ziemas un vasaras mēnešos utt.). Līdz ar to izdevumu pozīcijās, kuras ir mainīgas, tiesa var noteikt atlīdzību pēc sava taisnīga ieskata, kas pamatots uz visu apstākļu apsvērumu.