| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Būvju un ēku, kuras apdraud sabiedrisko drošību, īpašuma lietošanas tiesību aprobežojuma tiesiskais regulējums | 4 |
| 1.1. | Civillikumā | 4 |
| 1.2. | Būvniecības likumā | 5 |
| 1.3. | Likumā Par kultūras pieminekļu aizsardzību | 6 |
| 1.4. | Pašvaldību saistošajos noteikumos | 7 |
| 1.4.1. | Saistībā ar būvju un ēku sakārtošanu vai nojaukšanu | 7 |
| 1.4.2. | Pašvaldību noteiktās nodokļu atlaides arhitektūras pieminekļu īpašniekiem | 8 |
| 2. | Iespējamie situācijas risinājumi | 9 |
| 2.1. | Pagaidu risinājumi | 9 |
| 2.2. | Situācijas, kad ēka nodeg vai sagrūst un to nav iespējams atjaunot | 9 |
| 2.3. | Īpašnieks ēku nojauc | 10 |
| 2.4. | Īpašnieks ēku atjauno | 11 |
| 2.5. | Pašvaldība īsteno sev piešķirtās tiesības un nojauc vai atjauno ēku | 12 |
| 3. | Sabiedrības viedokļi | 14 |
| Kopsavilkums | 16 | |
| Izmantotās literatūras un juridisko aktu saraksts | 17 |
Kopsavilkums
Pētījuma rezultātā autore izvirza šādas tēzes:
1. Īpašuma lietošanas tiesību aprobežojums ēkām, kas apdraud sabiedrisko drošību, ir pamatots un nepieciešams, bet šā brīža situācijā reti tiek ievērots.
2. Ēku, kura vienlaicīgi ir arhitektūras piemineklis un apdraud sabiedrisko drošību, nav iespējams nojaukt tiesiskā ceļā.
3. Šobrīd Latvijā ir daudz īpašnieku, kuri neuztur savas ēkas pienācīgā kārtībā, un tādēļ notiek negadījumi, kuros cieš cilvēki, tomēr lielākā daļa no tiem ir paši pārkāpuši īpašuma robežas un dažādu apstākļu dēļ uzturējušies bīstamās ēkās.
4. Savā ziņā valsts ar tiesību normām veicina to, ka grausti pastāv un tie netiek ne atjaunoti, ne nojaukti, jo īpašniekam ir vieglāk un lētāk sagaidīt, kad ēka sabrūk pati no vecuma, nekā censties visu saskaņot, jo tas prasa gan laiku, gan naudu.
…
Šī studiju darba uzdevumi ir izpētīt tiesību aktus, kuri regulē šo īpašuma tiesību lietošanas aprobežojumu, analizēt situācijas, kad ēkas apdraud sabiedrisko drošību, gūt ieskatu par dažādiem viedokļiem saistībā ar kultūras pieminekļu saglabāšanu, apskatīt iespējamos risinājumus dažādās Latvijas pašvaldībās.Viens no Civillikuma īpašuma tiesību lietošanas aprobežojumiem ir saistīts ar ēku un būvju uzturēšanu tādā stāvoklī, lai tās neradītu apdraudējumu citām personām. Šobrīd Latvijā ir daudz ēku, kuras netiek pienācīgi apsaimniekotas, tās ir gan nepabeigtas jaunbūves, gan denacionalizēti nami, kuru īpašniekiem trūkst līdzekļu šo ēku uzturēšanai. Turklāt daļa no šīm ēkām ir kultūras pieminekļi, kas to īpašniekiem uzliek papildus pienākumus tos uzturēt atbilstoši to celšanas laika īpatnībām un stilam, kurā tās ir celtas.
