Bērnam ir 5 gadi un kaut kas ir mainījies viņa uzvedībā, viņš baidās no tumsas, rausta plecus, aposta pirkstus, parādījušās problēmas bērnudārzā, kļuvis agresīvs, nepaklausīgs, kaprīzs, sācis kauties.
Audzinātāji, pēc mātes nostāstiem, pret bērnu izturas negatīvi, visi pārmet mātei, ka viņa slikti audzina bērnu, lai gan mājās kaušanās nekad nenotiek, bet lamāšanās notiek bez bērna klātbūtnes. Mājās ir pilna ģimene, vienīgais bērns, kuru visi ļoti mīl, un soda tikai, ja viņš to ir pelnījis, viņš ir saprotošs un jūt līdzi ja kādam sāp, bet tomēr ir radušās problēmas.
Ja ģimenē un bērna apkārtnē valda harmonija, tad visdrīzāk bērns būs mierīgs un apmierināts. Toties neadekvātas uzvedības iemeslu var būt vairums, un katrs gadījums ir individuāls – dzimšanas trauma, pašu vecāku uzvedības izmaiņas, savstarpējās attiecības starp vecākiem, starp bērnu un pieaugušajiem, audzināšanas procesi, bērna psiholoģiskās īpatnības, kā to arī ietekmē uzvedības maniere un attiecību veidošana ar viņu u.t.t.
Protams, katrs vecums atnes kādas pārmaiņas. Piemēram, 3 gadu vecumā bērns kļūst par personību, bet 5 gadu vecumā sākas pārejas periods, kad viņam noformējas pasaules uztvere un tiek ielikti uzvedības pamati. Piecgadīgiem bērniem notiek psiholoģisko procesu izmaiņas, iet aktīva saskarsme, spēlēm tiek piešķirta jēga. …
