Zirgkopība ir sena lauksaimniecības nozare, kas bija plaši attīstīta Latvijas brīvvalsts pirmskara periodā. Tā laika saimniecībās zirgs bija galvenais vilcējspēks.
1952. gadā pēc valdības lēmuma visus Latvijas šķirnes zirgus sāka vienoti saukt par Latvijas braucamo zirgu šķirni. Tā kā zirgi bija ne tikai izcili darba un braucamie zirgi, bet arī teicami jājamie un sporta zirgi, 1976. gadā tika nolemts šķirni saukt par Latvijas zirgu šķirni.
Latvijā par pamat šķirni uzskatāma latviešu zemkopju selekcionētā Latvijas zirgu šķirne, kur jau no paša sākuma Latvijas zirgu šķirnē tika izkopti 2 tipi smagais braucamais un vieglais braucamais (jājamzirgi). Līdz šim šķirnē sastopamais braucamais tips (sākuma periodā smagais un vieglais siltasiņu) uzskatāms par selekcionētu, piemērotu lauku videi, un turpmākajā darbā jāstrādā pie tā saglabāšanas. Sākotnēji Latvijas šķirnes smagos braucamos zirgus sāka apzīmēt ar cilts zīmi Lsb, bet vieglo braucamo - Lvb. 1955. gadā abu tipu zirgus sāka apzīmēt ar Lb, bet no 1976. gada visus Latvijas šķirnes zirgus apzīmē ar ciltszīmi L. (Krustojumiem pievienoja burtu k - Lsbk, Lvbk, Lbk, Lk). Latvijas šķirni pašlaik apzīmē ar ciltsmarku LS (Latvijas siltasinis).…
