-
Pirmsskolas izglītības iestādes un ģimenes sadarbība bērna uzvedības prasmju veidošanā
Оцененный!
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Anotācijas | 3 | |
| Ievads | 5 | |
| 1. | Bērnu uzvedības prasmju pirmsskolā veidošanās veicināšanas problēma psiholoģiski pedagoģiskajā literatūrā | 9 |
| 1.1. | Pirmsskolas vecuma bērnu vispārīgs raksturojums | 10 |
| 1.2. | Uzvedība, tās jēdziens un būtība | 23 |
| 1.3. | Uzvedība pirmsskolas vecuma bērnu attīstībā | 26 |
| 2. | Pedagoģiskās sadarbības problēma psiholoģiski pedagoģiskajā literatūrā | 46 |
| 2.1. | Pedagoģiskās sadarbības būtība, veidi, līmeņi | 47 |
| 2.2. | Pirmsskolas izglītības iestādes un ģimenes sadarbības mērķi, uzdevumi un organizēšana | 50 |
| 2.3. | Pirmsskolas izglītības iestādes un ģimenes sadarbības saturs un formas | 54 |
| 2.3.1. | Ģimenes kā sadarbības partnera raksturojums | 60 |
| 2.3.2. | Skolotāja sadarbība ar vecākiem | 67 |
| 3. | Bērna uzvedības prasmju veidošanās veicināšanas pieredze Ludzas pilsētas speciālajā pirmsskolas izglītības iestādē „Rūķītis” | 72 |
| 3.1. | Pētījuma raksturojums | 72 |
| 3.2. | Pētījuma rezultātu apkopojums un analīze | 74 |
| Secinājumi | 99 | |
| Izmantotās literatūras saraksts | 103 | |
| Pielikumi | 106 |
Izglītība, kā sistematizētu zināšanu un prasmju ieguves attieksmju veidošanās process un rezultāts, ir viena no cilvēku darbības svarīgākajām nozarēm, bez kuras nav domājama sabiedrības attīstība.
Viena no galvenajām izglītības pakāpēm ir pirmsskolas izglītība. Pirmsskolas izglītība ir bērna attīstīšana, mācīšana no dzimšanas līdz skolu gaitu sākumam. Par to, lai bērns pirmsskolas vecumā būtu izglītots, atbild ģimene. UNESCO starptautiskās komisijas „Izglītība divdesmit pirmajam gadsimtam” ziņojumā atzīts, ka „izglītība ir arī sociāla pieredze, caur kuru skolēni izzina sevi, attīsta starppersonu prasmes un iegūst pamatzināšanas un prasmes. Šai pieredzei ir jāsākas agrā bērnībā, dažādās formās atkarībā no situācijas, bet vienmēr ar ģime4nes un vietējās kopienas līdzdalību”[1,14].
Šodienas sociālās izmaiņas, prakse, zinātniskās atziņas prasa pārveidot pieeju pirmsskolas audzināšanai. Pirmsskolas audzināšanas turpmākās darba problēmas aplūkojamas visas izglītības pārveides kontekstā, kur bērnudārzs un pilnvērtīga bērna audzināšana un attīstīšana mājas apstākļos ir pamats, uz kura veidojama tālākā bērna izglītošana. Pirmsskolas izglītības mērķis ir attīstīt bērna aktivitāti (ētiski askētisko, intelektuālo, fizisko), veidojot iekšējo vēlmi izzināt apkārtējo pasauli un apgūt pieaugušo radīto pieredzi [2,2].…
Pirmsskolas iestādes tuvināšana ģimenei nav iedomājama bez pārdomātas pirmsskolas iestādes un ģimenes sadarbības, kas pamatos nodrošinātu bērna individualitātes un neatkārtojamības saglabāšanu. Katram pedagogam jāapzinās, ka viņa kompetence izpaužas ne tikai attiecībās ar bērnu, bet arī ar vecākiem. Pedagogs, bērns, vecāki- veido trijstūri, kurā visiem ir vienlīdz jāsadarbojas, savstarpēji vienam otru papildinot bērna attīstības nodrošināšanā, pedagoģiskās kompetences pilnveidošanā.
