-
Māksliniece Annija Foglerta
Nav jēgas no skaistiem grāmatas vākiem, ja nav satura. Arī mākslinieces veidotā sejiņa nebūt nav no skaistākajām, bet tā ir patiesa. Tajā atspoguļojas mīlestība uz pasauli un arī sāpes. Lai arī no raupja auduma, tomēr seja pauž maigumu un pēc mirkļa liek atmaigt.
Nobeigumā gribu teikt, cilvēkam jāaug garīgi un nemitīgi jāattīstās, lai nav jāmaina neskaitāmās maskas. Un ja tomēr mēs redzētu savu garīgo pusi, lai tā nav kā šī seja, kura varētu simbolizēt arī to, kā cilvēka seja saaug ar šīm maskām, kuras ikdienā paši sev uzliekam. Kopsim sevi gan ārēji, gan iekšēji un centīsimies būs patiesi, tā mēs tiksim savā īstajā vietā dzīvē un nebūs nervozi jāliek virsū kārtējā maska. Jaunās mākslinieces Annijas darbiem noteikti sekošu līdzi arī turpmāk, jo māksliniece mani patiešām iedvesmoja un lika domāt par to, cik liela nozīme ir mākslas darba konceptam.
…
Šo eseju izvēlējos rakstīt par tekstilmākslinieces Anni Foglert darbiem. Jaunā māksliniece, kura neatklāj savus dzimšanas datus, dzīvo otrā lielākajā Zviedrijas pilsētā Gēteborgā. Annija studijas gadus ir aizvadījusi Högskolan för Design och Konsthantverk, HDK, kā arī ir papildinājusi savas zināšanas un prasmes dažādos kursos. Šobrīd māksliniece rada jaunus, konceptuālus mākslas darbus, aktīvi piedalās izstādēs un ar draudzeni Klāru attīsta nelielu biznesu - pārdod košas, batikotas zeķbikses un legingus. Annija manu uzmanību sākotnēji piesaistīja ar košo ārieni, un pavisam drīz, man lielu interesi izraisīja arī viņas radītie mākslas darbi, kurus sāku pētīt dziļāk. Laigan nevaru tos sasaistīt ar vikingu mākslu, vēlos uzrakstīt savas pārdomas par konkrētiem mākslas darbiem, kuri mani uzrunāja.