20. gadsimta sākuma raksturojums
1900.gadā pasauli pārvaldīja mazais Eiropas kontinents. Zinātniskās un rūpnieciskās zināšanas kopā ar militāro spēku un varenību uz jūras nodrošināja 400 miljoniem eiropiešu ievērojamu pārākumu politiskās ietekmes ziņā un augstāku dzīves līmeni nekā vairumam pasaules iedzīvotāju.
Eiropas valstu robežas bija noteiktas maz rēķinoties ar etniskām, valodas un reliģijas atšķirībām, un tāpēc nacionālisms izvērtās par vienu no lielākajām problēmām.
20.gs. sākumā latvieši, nepārtraukti mācoties (uz visām augstākām Krievijas mācību iestādēm plūst latviešu studenti) un strādājot, ir pārvērtuši savu zemi par attīstītāko un izglītotāko visā Krievijā. Rīga ir modernākā un eiropeiskākā pilsēta Krievijā. Īsā laikā izaug plaša latviešu literatūra, strauji attīstās latviešu teātris, parādās ievērojami latviešu gleznotāji un mūziķi. Latviešu saimnieki savus laukus jau apstrādā ar modernām mašīnām.
Lai arī latvieši ir sadalījušies šķirās, kurām ir dažādas intereses un vajadzības, tomēr galvenajā jautājumā tauta ir vienota – tiem pašiem jāiegūst tiesības pārvaldīt savu zemi, latviešu valoda jālieto skolās, tiesās un valsts iestādēs.
20.gs. mijā cīņas nojauta skan Aspazijas, Raiņa, Skalbes un citu latviešu dzejnieku darbos. Tie tur tautu spraigumā un lielu notikumu gaidās.…
