Datorgrafika

SECINĀJUMI
Galvenie studiju darba uzdevumi bija izpētīt pieejamo informāciju par datorgrafikas veidiem un tās attīstības vēsturi, apkopot informāciju par populārākajām datorgrafikas programmām un izstrādāt bukletu „Datorgrafikas veidi”. Darba uzdevumi tika paveikti un mērķis – sasniegts.
Apkopojot darba rezultātus tika secināts:
Datorgrafika ir grafisks attēls veidots tikai ar datora palīdzību. Tās pirmsākumi meklējami jau drīz pēc pirmo datoru parādīšanās 20. gs. 40. gados. Šis termins radās 1960. gadā, to izdomāja amerikāņu grafiskais dizaineris V. Feters.
Pirmie zīmējumi datorā tika veikti ar simbolu palīdzību drukas režīmā. Uz papīra lapas ar simbolu palīdzību (zvaigznītēm, punktiņiem, krustiņiem, burtiem) veidojās zīmējumi, kas atgādināja mozaīku.
Datorgrafika iedalās rastrgrafikā, vekrotgrafikā, fraktāļu grafikā, trīsdimensiju grafikā un animācijā. Tajā izšķir divdimensiju un trīsdimensiju grafiku.
Rastru grafiskie redaktori tiek uzskatīti par labāko līdzekli attēlu un zīmējumu apstrādei, tāpēc, ka rastru attēli nodrošina augstu precīzitāti krāsu gradācijas un pustoņu attēlošanā.
Vektorgrafika ir ģeometrisko pamatelementu – punktu, nogriežņu, līkņu un daudzstūru lietošana, lai attēlotu zīmējumus datorgrafikā. Vektoru grafiskie attēli tiek uzskatīti par optimālu līdzekli augstas precizitātes grafisku objektu (rasējumu, shēmu u.c.) glabāšanai, kuros liela nozīme ir precīzām un skaidrām kontūrām.
Rastra grafikā galvenais ir objekta krāsa, bet vektorgrafikā – forma.
Trīsdimensiju grafika ir iedomātu telpisku ķermeņu projekcija uz plakana ekrāna.
Buklets ir viens no reklāmas visizplatītākajiem poligrāfijas izstrādājumiem, kas ir neaizstājams izstādēs un prezentācijās. Tas sniedz iespēju ērti un pārskatāmi informēt sabiedrību par bukletā iekļauto saturu.
…