-
Mitoloģija latviešu folklorā
| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | Ievads | 3 |
| 2. | Kosmiskās dievības | 4 |
| 2.1. | Saule | 4 |
| 2.2. | Mēness | 4 |
| 2.3. | Auseklis | 5 |
| 3.1. | Dievs | 6 |
| 3.2. | Pērkons | 6 |
| 3.3. | Velns | 7 |
| 4. | Likteņa dievības | 7 |
| 4.1. | Laima | 7 |
| 4.2. | Dēkla | 8 |
| 4.3. | Kārta | 9 |
| 5. | Auglības dievības | 9 |
| 5.1. | Māra | 9 |
| 5.2. | Ūsiņš | 9 |
| 5.3. | Jumis | 10 |
| 6. | Zemākā līmeņa būtnes | 10 |
| 6.1. | Lietuvēns | 10 |
| 7. | Secinājumi | 11 |
| 8. | Izmantotā literatūra | 12 |
7. Secinājumi
Latviešu folklorā ļoti liela uzmanība tiek pievērsta mitoloģiskajiem tēliem un senlatviešu dievībām. Tieši latviešu folklorā cilvēki spēja atrast senlatviešu mitoloģiskos uzskatus un izpratni par augstākstāvošajiem spēkiem.
Latviešu mitoloģijas apjoms nav pielīdzināms grieķu mitoloģijai, jo grieķu mitoloģija tiek datēta jau laikā pirms mūsu ēras. Senlatviešu nodarbes tajā laikā nebija pārāk daudzveidīgas – pārsvarā viņi nodarbojās ar zemkopību un lopkopību, tāpēc arī šajā ziņā viņi atpaliek no grieķu mitoloģijas un ikdienas dzīves, jo pielūgtie Dievi atspoguļo tautas pamatnodarbošanās. Grieķu mitoloģijā papildus zemkopības un lopkopības, auglības, kārtības, likteņa, kosmiskajām dievībām un dažādām zemākām būtnēm ļoti nozīmīgas bija vēl dabas stihiju, gudrības, gadalaiku, drosmes, zinātnes, matemātikas, atklāsmes, mūzikas, dzejas, mākslas, medicīnas, dziedniecības, medību, loka šaušanas, savvaļas dzīvnieku, kara, vardarbības, asinsizliešanas, mīlas, iekāres, skaistuma, atlētu, peļņas, daiļrunības, vīna, svinību un daudzu citu nodarbju dievības, kas atspoguļoja grieķu ikdienas dzīvi un viņi visi tika pielūgti un slavināti dienu no dienas.
…
Mitoloģija latviešu folklorā. Kosmiskās dievības - Saule, Mēness, Auseklis Kārtības, debesu, pazemes un haosa dievības - Dievs, Pērkons, Velns Likteņa dievības - Laima, Dēkla, Kārta Auglības dievības - Māra, Usiņš, Jumis Zemākā līmeņa būtne - Lietuvēns
