Situācijas apraksts.
Iepazīstoties ar ogļūdeņražu un to karbonilatvasinājumu ķīmiskajām īpašības, var spriest, ka
tās diezgan būtiski atšķiras no neorganisko vielu ķīmiskajām īpašībām. Atšķiras gan reakciju
mehānismi, gan arī vielu klases, kas savstarpēji reaģē.
Lai definētu, kas ir neorganiska skābe, tiek izmantotas dažādas teorijas. Skābi var definēt gan
pēc Luisa, gan Bernsteda-Louri. Visvienkāršākā un senākā teorija vēsta, ka neorganiska skābe
ir savienojums, kas satur vienu vai vairākus ūdeņraža jonus un skābes atlikuma jonu. Šajos
savenojumos skābju īpašības nosaka tieši ūdeņraža joni.
Karbonskābēs to piederību skābēm nosaka tās karboksilgrupa. Karboksilgrupa ir veidota no
divvērtīgās karbonilgrupas (raksturīga aldehīdiem un ketoniem) un hidroksilgrupas (raksturīga
spirtiem). Īso ķēžu spirtiem ir raksturīgas vājas skābes īpašības; mijiedarbībā ar karbonilgrupu,
skābēs esošās hidroksilgrupas ūdeņraža jons kļūst daudz “reaģētspējīgāks”.
Pētāmais jautājums.
Kā atšķiras organisko un neorganisko skābju īpašības reakcijās ar dažādiem reaģentiem?
Hipotēze.
Organisko un neorganisko skābju īpašības reakcijās ar dažādiem reaģentiem gandrīz
neatšķiras un reakciju vides pH ir vienādi.
Lielumi un pazīmes.
Neatkarīgais lielums: Skābju raksturs
Atkarīgais lielums: Reakcijas pazīmes
Fiksētie lielumi: Reaģenti, skābju koncentrācija…
