Tiesību normu jaunrade ir ilgstošs un sarežģīts process. Veidojot normatīvos aktus, jāievēro vairāki pamatprincipi, kas ir demokrātija, likumība, zinātniskums un profesionālisms, un rūpība. Tas notiek vairākās stadijās- sagatavošana, iesniegšana, izskatīšana, pieņemšana un publicēšana. Tā tas notiek, ja normatīvie akti tiek veidoti bez daudziem sarežģījumiem, taču normatīvo aktu jaunradei ir arī sava problemātika.
Pirmkārt, jau skatoties uz Latvijas situāciju, kas piedzīvojusi pāreju uz demokrātisku valsts iekārtu, redzams, ka arī šādas transformācijas ietver zināmu daļu normatīvo aktu jaunrades problēmu, jo pāreja no sociālisma tiesību principiem uz demokrātiskās valstīs atzītajiem principiem prasa laiku, kas nepieciešams uzskatu pārvērtēšanai, jauno patiesību nostiprināšanai utt. Latvijā vēl vairāki demokrātiskā sabiedrībā atzīti tiesību institūti vēl nav neatgriezeniski nostiprinājušies1, kas pierāda, ka tiesību normu un arī normatīvo aktu jaunrade nav tik vienkārša, it īpaši šādu pārmaiņu kontekstā.
Kā jau iepriekš minēts, normatīvo aktu jaunradē ir vairākas stadijas. Jau iepriekšējais piemērs pierādīja laika problēmu šajā procesā, taču laika problēma pastāv arī ne tikai šādā demokrātiskas transformācijas kontekstā, bet arī tiesību normas ikdienišķā sagatavošanā, jo dažkārt no sākotnējās iniciatīvas līdz normatīvā akta galīgajai pieņemšanai paiet pat vairāki gadi.…
