-
Mugurkauls
Starpskriemeļu disks
Centrā recekļains kodols – galvenokārt h2o.
Apkārt šķiedrains gredzens.
Tie savieno blakus esošo skriemeļu ķermeņus.
Recekļainais kodols neļaujas saspiesties, tādēļ skriemeļi atrodas atstatus.
Tie pārvietojas pie kustībām.
Šķiedrainais gredzens pie kustībām saspiežas un veicina kustības.
Diska biezums nav vienāds. Tas palielinās virzienā no augšas uz leju. Visbiezākie tie ir jostas daļā.
Pie flex.tie saspiežas, pie ext. spiediens uz tiem mazinās.
Tie ir elastīgi un tādēļ darbojas kā trieciena absorbētāji, amortizatori.
Dienas laikā, slodzes ietekmē, diski saplacinās, tādēļ novēro garuma atšķirību rītos un vakaros (1.5-2 cm).
Diski ar vecumu kļūst plānāki.
Diska trūce
Želejveida kodols nobīdās uz gredzena pusi, izspīlējas mug-k kanālā. Smagākos gadījumos diska apvalks var plīst.
Var tikt nospiestas nn.saknītes, rodas sāpes, var būt neiroloģiska simptomātika.
Ir vairākas pakāpes.
Visbiežāk rodas starp L4, L5, S1.
Ārstēšana konservatīva vai operatīva.
…
Anatomija ir zinātne, kas pēta ķermeņa formu, uzbūvi un attīstības likumsakarības saistībā ar funkcijām. Lai izprastu orgānu novietojumu un kustības, izmanto plaknes: Horizontālā plakne – dala ķermeni daļās, kas novietotas cita virs citas. Frontālā plakne – dala ķemeni priekšpusē un mugurpusē. Sagitālā plakne – dala ķemeni kreisajā un labajā pusē. Mugurkauls Kompleksa struktūra. To veido 32-34 skriemeļi. 5 daļas – kakla=C (7), krūšu=th (12), jostas=L (5), krustu=S (5), astes daļa=cocc. (3-5). Normā frontālajā plaknē mugurkauls ir taisns. Sagitālajā plaknē tas veido fizioloģiskos izliekumus – lordozi (izliekums uz priekšu) un kifozi (izliekums uz aizmuguri). Tam ir S burta forma.
