Vajadzība izprast audzināšanas būtību un izveidot audzināšanas sistēmu izveidoja īpašu zinātni- pedagoģiju. Pedagoģijas kā zinātnes vieta zinātņu sistēmā pār cilvēku tiek noteikta ar to, ka tā pēta attīstības likumsakarības, kā arī personības apmācību un audzināšanu.
Savā darbā es vēlētos analizēt reālu pedagoģiskā konflikta situāciju, kas rodas starp pusaudžu vecuma skolēniem un viņu skolotājiem.
Pusaudžu vecuma bērniem priekšplānā izvirzās grūtības, kas skar pašu mācību procesu– grūtības konkrētos mācību priekšmetos, vispārēja nevēlēšanās mācīties, interešu trūkums, izziņas aktivitātes pazemināšanās, apātija attiecībā uz nākotnes nodomiem. Ļoti akūti izvirzās uzvedības traucējumi, nesavaldība, agresivitāte, grūtības kontaktēties ar vienaudžiem, arī ar pieaugušajiem. Vesels problēmu loks aptver savstarpējās attiecības ģimenē.
Klases audzinātajam darba gaitā ir jāsakaras ar dažādām situācijām: darbs ar dažāda attīstības līmeņa bērniem un ar dažādu vēlēšanos mācīties, audzēkņu individuālo īpatnību izpētīšana, darbs ar skolēniem, kuriem nav mācību motivācijas, darbs ar skolēniem, kuriem ir disciplīnas problēmas, grūtās pedagoģiskās un nestandarta situācijās.…
