-
Sirreālisms un tā izpausmes glezniecībā
Salvadors Dalī (1904-1989). Viens no modernās mākslas pazīstamākajiem personāžiem, pamanāms gan ar savu spilgto ārieni, gan sapņu iedvesmotajām kompozīcijām. Viņa māksla kļuva plaši reproducēta un komercializēta, ietekmēja modi, teātri un fotogrāfiju, pateicoties Dalī vēlmei piesaistīt publikas aci.
Dalī audzis Katalonijā, Spānijā. Pēc mātes nāves 1921.gadā Dalī devās uz Tēlotājmākslas skolu Madridē, kur studēja vairākus gadus, līdz tika izslēgts, jo paziņoja, ka neviens nav tik kompetents, lai viņu eksaminētu.
Līdz 1931.gadam mākslinieks bija sadarbojies ar režisoru L. Bunjuelu, ilustrējis dzejnieka Klementa grāmatu, saticis nākamo sievu Galu, strādājis pie sava slavenā darba „Atmiņu neatlaidība”, kā arī oficiāli pievienojies sirreālistu grupai Parīzē.
S.Dalī atbalsts F.Franko režīmam izraisīja pārējo mākslinieku noraidījumu, taču mākslinieks turpināja ražīgi darboties. 1940.gadā Dalī un Gala pārcēlās uz ASV, un šajā laikā viņš atklāja savu kaismīgo ticību katolicismam. 1940.gadu beigās pāris atgriezās Spānijā. Dalī turpināja mākslinieka karjeru, un bija viens no pirmajiem, kas izmantoja hologrāfiju, viņš arī iedvesmojās no katolicisma, kā arī aktuālajiem notikumiem, piemēram, Hirosimas bombardēšanas. Divi no šī laika pazīstamākajiem darbiem – „Halucinogēnais toreadors” un „La Gare de Perpignan”.
Dalī darbi tika izmantoti daudzās reklāmas kampaņās, tostarp Chupa Chups ledeņu un Lanvin šokolāžu. Mākslinieku fascinēja atklājumi zinātnē – DNS un hiperkubs parādās viņa vēlāko laiku darbos.
Dalī darbiem piemīt šausminošas ekstravagances pieskaņa. Viņš glezno masīvas, pietūkušas galvas, pulksteņus un akmeņus, kas plūst kā mīkla, neprātā pārvērstas sejas, kur mutes vietā ir skudras, dīvainas konstrukcijas no deformētām cilvēka ķermeņa daļām, iekšām un apgrauztiem kauliem u.tml. Visus šos elementus viņš atveidoja ar vēsa prāta noteiktu precizitāti, savu metodi nosaucot par „kritiski paranojālu”. Viens no tipiskākajiem šāda veida darbiem ir „Mīksta konstrukcija ar vārītām pupām: Pilsoņu kara priekšnojauta”(1936), kur attēloti divi mutanti, kas žņaudz viens otru. Ar šo darbu sasaucas „Rudens kanibālisms” (1936-1937), kurā parādīts, kā divas milzīgas būtnes ar nažiem un dakšiņām graiza viena otru.
…
Sirreālisms radās 20.gs. 20.gadu sākumā Parīzē. Tas bija 20. un sevišķi 30.gados pazīstamākais un izteiksmīgākais avangarda strāvojums. Terminu „sirreālisms” 1917.gadā bija radījis Gijoms Apolinērs. Savas lugas Les Mamelles de Tirésias priekšvārdā viņš šo savu lugu nodēvēja par sirreālistisku drāmu, jo tajā tiecās izteikt to, kas ir pārāks par īstenību. Darbā apskatīta sirreālisma attīstība, virzieni, galvenie ietekmes avoti, tādi autori kā H. Miro, I. Tangī, M. Ernsts, R. Magrits, S. Dalī
