Politika ietver dažādus elementus: valsti, sociālo grupu intereses, konfliktu risinājumus, varu un daudz ko citu, ko vispirms mēdz pamanīt politikā. Nodarbodamies ar politiku, cilvēki pārvalda sabiedrību, regulē procesus tajā. Sabiedrības pārvaldīšana, šķiet, ir pats plašākais politikas apzīmējums. Ar pārvaldīšanu saprot mērķtiecīgu un efektīvu kāda priekšmeta ietekmēšanu. Ar darbības priekšmetu te domāta jebkura pasīva, ar savu apziņu un gribu neapveltīta parādība, objekts, uz ko vērsta subjekta apzināta aktivitāte.
Politikas dziļākā jēga- pasargāt no spontāna pašsairuma (entropijas). Visi pārējie politikā izvirzāmie mērķi, to vai citu grupu interešu īstenošana iespējama vienīgi ar nosacījumu, ka saglabāsies pati sabiedrība, respektīvi, tiks realizēta politikas pamatfunkcija. Politikas kā pārvaldīšanas specifiskā veida viena no īpatnībām ir tā, ka politika nevar būt vērsta uz sava pārvaldīšanas priekšmeta- sabiedrības iznīcināšanu. Jebkura, pat visegoistiskā politika, kas vērsta vienīgi uz kādas šauras grupas interešu apmierināšanu, spiesta rēķināties ar nepieciešamību saglabāt visu sabiedrību, t.i., īstenot politikas arī kopsabiedrisko, ne tikai sociālšķirisko uzdevumu. …
