Skābeklis dabā ir izplatītākais elements. Tas ietilpst ūdens, daudzu iežu un minerālu, kā arī organisko vielu sastāvā. Brīvā veidā kā diskābeklis atrodas atmosfērā, nedaudz ūdenī, augsnē.
Skābekļa iegūšana
Zviedru ķīmiķis K.Šēle ap 1770. gadu ieguva molekulāru skābekli, karsējot salpetri
2KNO3 →2KNO2 + O2
1774. gadā angļu ķīmiķis Dž.Pristli ieguva skābekli karsējot HgO
2HgO →2Hg+O2↑
Laboratorijas apstākļos skābekli parasti iegūst, karsējot kālija permanganātu vai MnO2 klātbūtnē sadalot ūdeņraža peroksīdu vai karstumā sadalot citus oksīdus, peroksīdus vai skābekli saturošus sāļus:
2KMnO4 →K2MnO4 +MnO2 +O2↑
2H2O2 → 2H2O +O↑
2BaO2 →2BaO +O2↑
4K2Cr2O7 →4K2CrO4+2Cr2O3+3O2↑
2KClO→2KCl+3O2↑
Skābekļa īpašības
Parastajos apstākļos tā ir bezkrāsaina gāze bez smakas. Slikti šķīst ūdenī. -1830C pāriet šķidrā stāvoklī.
Reaģē ar metāliem
4Li+O2 →2Li2O
3Fe+2O2 →Fe3O4
Reaģē ar nemetāliem karsējot
4P+5O2 →2P2O5
S+O2 →SO2
C+O2 →CO2
N2+O2 ↔2NO+Q
Ar daudziem saliktiem savienojumiem skābeklis reaģē arī istabas temperatūrā
2NO+O2 →2NO2
…
