-
Vadības psiholoģija, adaptācijas process sociālajā vidē
Pēc mūsu aprēķiniem, ne mazāk kā 25% Demenes un Naujenes pagasta
jaunatnes pēdējo 7-8 gadu laikā jau realizējuši savus plānus darba meklēšanā, balstoties uz migrāciju. Ņemot vērā, ka bezdarbnieku procents jauniešu vidū ir pietiekoši augsts ( piemēram, 20-24 gadus vecu jauniešu vidū ir 15% nemācījās un nestrādāja) sanāk, ka kopumā vairāk kā katrs trešais respondents negrib vai nespēj adaptēties tajos jaunajos sociāli ekonomiskos dzīves nosacījumos, kuri ir
izveidojušies viņu dzīvesvietā.
Šī pētījuma ietvaros mēs ļoti labi redzam, ka pastāv ļoti daudz faktoru, kas ietekmē adaptācijas procesu. Ir tādi faktori, kas to ietekmē pozitīvi, kā arī tādi, kas ietekmē negatīvi. Tas viss atstāj lielu iespaidu uz sociālās adaptācijas procesu kopumā.
Secinājumi.
Personības adaptācijas process notiek nepārtraukti, jo cilvēks visu laiku apgūst kaut ko jaunu, kā arī mainās apstākļi(dzīvesvieta, darbs utt.)
Cilvēka kā personības attīstība sākas jau no pašas bērnības un to nenovēršami ietekmē dažādi faktori.
Adaptācijas process ir komplekss un tajā nevar atdalīt atsevišķus vajadzību virzienus(tie ir septiņi).
Adaptācijas procesa uzlabošanai tiek izmantoti dažādi līdzekļi.
Veicot pētījumus pa vecumu grupām ir iespējams noskaidrot adaptācijas līdzekļu nozīmīgumu katrā no vecumu grupām.
Izmantojot pētījumu rezultātus var secināt, kas ir nepieciešams adaptācijas procesa uzlabošanai noteiktajā vietā.
…
Ievads. Adaptācijas process un tā rezultāts ir atkarīgs no adaptīvām plūsmām sabiedrībā, kuru galvenais noteicošais faktors ir varas nosacītais apziņas tips. Sociālās adaptācijas galvenais paņēmiens ir varas nosacītā apziņas tipa izpausmes atkarībā no jaunās sociālās vides normām un vērtībām. Sociālās adaptācijas jēdziens saistījumā ar sabiedrības norisēm aplūkots L.Alijeva, H.Arenda, R.Arona, Ē.Fromma, R.Mērtona, Dž.L.Moreno, B.Poršņeva, G.Šartori, L.Gozmana un A.Etkina darbos. Autori cenšas izprast un analizēt tos psiholoģiskos mehānismus, ar kuru palīdzību vara ietekmē, veido un vada indivīdu, spēj radīt cilvēka rīcības motivāciju un manipulēt ar to, vienlaikus aplūkojot arī šo mehānismu darbības atstātās pēdas sabiedriskajā apziņā un tās turpmākās attīstības iespējamās perspektīvas.
