Līdz 1991.gadam Latvija bija Padomju savienības sastāvdaļa. Varētu teikt, ka tās attīstītākā sastāvdaļa. Lai labāk varētu izprast to, kādā stāvoklī bija Latvijas ekonomika, kad 1990.gada 4.maijā tika pasludināta neatkarības deklarācija, vajadzētu mazliet pieskarties tēmai par to, kā bija attīstījusies ekonomika 60-tajos, 70-tajos gados līdz 80-tajiem.
Sešdesmitajos gados pilnā sparā notika Padomju ekonomisko resursu bāzēšana uz militāro vajadzību apmierināšanu. Netika ņemtas vērā sociālās vajadzības, kas noveda pie tā, ka septiņdesmito gadu beigās PSRS ekonomikai sākās strauja lejupslīde, kas izraisīja plašu neapmierinātību iedzīvotāju vidū. Arī Augstais karš bija zaudēts. Rūpniecības uzņēmumi attīstījās ekstensīvi – tika ražoti lieli preces daudzumi, toties ļoti nekvalitatīvi. Veikalu plauktos nebija iespējams iegādāties preces ikdienai un tas palielināja sabiedrības diskomforta sajūtu.
Jaunas vēsmas tika ienestas sabiedrībā ar Mihaila Gorbučova nākšanu pie varas ar savām pārbūves idejām jeb “perestroiku”. Viņa galvenais mērķis bija strauji uzlabot dzīves apstākļus, respektīvi - sociālo stāvokli visā valstī.
To, ka veidojas jauna dzīve, juta arī Latvijā. …
