Reālpolitikai un situācijai pirms Pirmā pasaules kara noteikti ir velkamas paralēles ar mūsdienu globālo situāciju. Lai arī viena pasaules daļa cenšas ieviest liberālo politiku, Eiropas Savienība, NATO jau kalpo kā varas balanss – viena ekonomikas, otra – militārā spēka un savienību ziņā.
Mūsdienu pasaulei raksturīgs ir Ķīnas un austrumu pēkšņais lēciens un ietekme pasaules politikā un ekonomikā. Tā ir sašķobījusi ekonomisko spēku līdzsvaru, un, iespējams, austrumi būs nākamā globālā noteicējvara. Viegli ir redzamas paralēles ar Ķīnu un Vāciju tās varas sākuma periodā – lai arī sākumā rietumi Ķīnu un austrumus prata izmantot, nu pamazām viešas bailes par to.
Reālpolitika ir aktuāla kaut vai Krimas aneksija un Ukrainas atturēšana no iestāšanās NATO, kas būtu varas balansa sašķobīšana par sliktu Krievijai. Ja pēc abiem Pasaules kariem Padomju Savienība sabruka un Krievija netika uzskatīta par noteicošu varu, mūsdienās ir atgriezusies tieksme uzskatīt Krieviju par vērā ņemamu lielvaru, no kuras ir jābaidās.
…
