| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Noziedzīgs nodarījums | 4 |
| 2. | Noziedzīgs nodarījums aiz neuzmanības | 4 |
| 2.1. | Neuzmanības veidi | 5 |
| 2.2. | Nonāvēšana aiz neuzmanības | 6 |
| 3. | Neuzmanība kā vainas forma | 7 |
| Secinājumi | 8 | |
| Izmantotās literatūras un informācijas avotu saraksts | 9 |
SECINĀJUMI
Noziedzīgs nodarījums ir personas konkrēta uzvedība, kas izpaužas viņa prettiesiskā darbībā vai bezdarbībā;
Personu nevar uzskatīt par vainīgu, ja viņa nav paredzējusi, ka viņas darbības vai bezdarbības rezultātā iestāsies kaitīgās sekas;
Noziedzīga nodarījuma veidi atkarīgi no apstākļiem:objekta un subjekta savstarpejās mijiedarbības;
Nosakot soda mēru paveiktajam noziedzīgajam nodarījumam, jāapzināties apstākļi, kādos šis noziedzīgais nodarījums veikts;
Personas individuālā izpratne nosaka viņa darbības rezultātu (nevērība, pašpaļāvība);
Neuzmanība arī ir sodāma, ja tā nodara kaitējumu kādas citas personas interesēm, aizskar tās tiesības;
Uzvedības normas iekļautas ne tikai Krimināllikumā, bet arī citos aktos (piemēram, uzņēmuma iekšējie drošības, kārtības noteikumi, ceļu drošības noteikumos).
…
Starp juristiem, kā arī – plašākā sabiedrībā pastāv nesakritība starp viedokļiem par noziedzīga nodarījuma jēdzienu, kas pamatā ir izpratne par noziedzīga nodarījuma raksturu. Kā skaidro U. Krastiņš: “Kriminālatbildības jēdzienā ietverta likuma prasība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu saukt personu pie kriminalatbildības.” Kriminālatbildība ir personai saskaņā ar likumu valsts vārdā tiesas uzlikts piespiedu pienākums par izdarīto noziedzīgo nodarījumu izciest sodu, kas saistīts ar viņas personiskās brīvības, atsevišķu tiesību vai mantiska rakstura ierobežojumiem. Arī Krimināllikuma 1. panta 1. daļa nosaka, ka persona pie kriminalatbildības saucama un sodāma tikai tad, ja viņa atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Noziedzīgs nodarījums ir personas konkrēta uzvedība, kas izpaužas viņa prettiesiskā darbībā vai bezdarbībā. Lai noteiktu soda mēru attiecīgi paveiktajam noziedzīgajam nodarījumam, būtiski apzināties apstākļus, kādos šis noziedzīgais nodarījums veikts, personas individuālo attieksmi, mērķi (nodomu), jo tas var būt tīšs kā arī – bez nodoma, aiz neuzmanības vai nevērīgas attieksmes.
