Sākumā viņi ir divi.Nav vērtību, nav horizontāļu un vertikāļu, vērtības jārada pašiem.Viņi aizrautīgi joko – ja notiks kas slikts, tad viens palīdzēs otram nomirt.Un tad patiesi notiek kas slikts.Puisis saslimst, un meitenei viņš jānogalina.Šī „nogalināšana” izrādās pavisam citāda , nekā redzēts fimās un iztēlots.Viss izrādās nepatiesi,nemākulīgi un briesmīgi.Iet laiks un pusmūža sieviete kādudien attopas, ka vairs nezina- vai notikušais maz ir bijis ? Kas ir šie divi cilvēki,kuri reiz dzīvoja?Vai viņš maz bija, ja jau viņa par to atceras tikai pāris reižu gadā? Viņai nav neviena, kam par to pastāstīt. Tāpēc viņa raksta, meklējot atbildi uz jautājumu- cik dzīvju mēs izdzīvojam vienas dzīves laikā? Rakstot viņa meklē ceļu uz reiz bijušo sevi.Paisums un bēgums- esot vienā apzināt otru.Romāna sižets ir gan reāls , gan nereāls.Noziegums kalpo arī kā simbols sevis nogalināšanai ik pēc nodzīvota laika posma, meklējot atbildi uz jautājumu- kas ir tas saturs,kurš turpina dzīvot? Šis ir stāsts par Ievu,Andreju un Akselu.
Romāns ir tapis 2008.gadā, un ieguvis Baltijas Asamblejas balvu.Romāna autore ir Inga ābele.Inga ir ļoti radoša un mākslinieciska.Laigan viņa ir gados jauna autore, tomēr sarakstījusi daudzus populārus darbus.…
