Gotholds Efraims Lesings (1729 – 1781) darbu „Lāokoonts” sarakstīja 1766. gadā. Šis darbs tiek uzskatīts par autora nozīmīgāko apceri estētikas jomā. Lesings estētikas jautājumiem pievērsies arī darbos „Antikvāra vēstules” (1768 – 1769) un „Kā mūsu priekšteči attēloja nāvi” (1769), kuros galvenokārt atbildēts „Lāokoonta” kritiķiem. „Lāokoontā” Lesings polemizē ar J. Vinkelmaņa (1717 – 1768) darbā „Seno laiku mākslas vēsture” (1764) paustajām idejām, kā arī vēršas pret klasicisma stingajām, dogmatiskajām mākslas formām.
Lai gan darba nosaukumā minēta tēlniecības grupa „Lāokoonts”, tomēr darbā G. E. Lesings bieži izmanto arī citu mākslas darbu piemērus- visbiežāk no literatūras vēstures. Skulptūru grupu „Lāokoonts” G. E. Lesings aplūko salīdzinājumā ar Vergīlija „Eneīdu”, kurā izmantots tas pats vēsturiski mitoloģiskais sižets. Šāda veida salīdzinājums dod G. E. Lesingam iespēju parādīt, kā viena parādība dažādi atspoguļojas dažādos mākslas veidos .
…
