9.gs. Slovēniju iekaroja Kārlis Lielais, bet 14.gs. tā nokļuva Austrijas Hābsburgu varā un bija tās sastāvā līdz 16.gs. Pēdējos 1000 gadus Slovēnijas vēsture ir saistāma ar Austrijas vēsturi. Austroungārijas impērijas laikā Slovēnija bija Austrijas daļa, un kad 1.pasaules kara rezultātā monarhija sabruka, Slovēnija kopā ar serbiem un horvātiem sanāca kā Nacionālā Padome, kas vēlāk bija par pamatu Dienvidslāvijas izveidošanai. 1918.gadā Slovēnija kļuva par jaunas valsts – Dienvidslāvijas karalistes – sastāvdaļu. Šo valsti veidoja vairāk nekā 20 etniskas grupas un to sauc par „pirmo Dienvidslāviju”, kura pastāvēja no 1918. līdz 1941.gadam. Šī valsts bija centralizēta un tajā dominēja serbi. Pēc 2.pasaules kara 1945.gadā tika nodibināta „otrā Dienvidslāvija”. Maršals Tito bija šīs federācijas spēcīgs līderis. Tito Slovēniju padarīja par pastāvīgu Dienvidslāvijas republiku. Viņam Dienvidslāviju izdevās saturēt vienotu no tās dibināšanas līdz pat savai nāvei 1980.gadā.…
