Dzejolis norāda uz subjektīvismu, dvēseles pārdzīvojumu, ko nevar izteikt vārdos, impresionistisku izteiksmi, redzes gleznām, saldu smeldzi, skaistām sāpēm. Šajā vienā dzejolī ir sakoncentrētas visas krājumā valdošās noskaņas.
B. Skujenieces dzejā ienāk pilsētas tēls. Parasti tā ir lielpilsēta, reti parādās Rīga. Pilsēta ir negatīva, netīra. Tā kalpo par fonu dvēseles dzīves atspoguļojumam. Ienāk arī pilsētas elementi, vide, tēli, pūlis:
Pēc kā man sāp? Kā to lai zinu?
Es skatos garāmgājējos.
Es skatos augšup mākoņos.
Tie klīst un klīst. Es velti minu.1
Impresionisks pilsētas tēlojums ir dzejolī Šosejā – auto brauciens:…
