-
Mazākumgrupu integrācijas aspekti Latvijā
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| Latvijas pieredze starpetnisko jautājumu risināšanā | 4 | |
| Etnodemokrāfiskās situācijas dinamika pēc neatkarības atjaunošana | 4 | |
| Priekšstati un stereotipi jeb identitāšu veidošanās | 5 | |
| Starptautiskie instrumenti | 6 | |
| Nobeigums | 7 | |
| Izmantotā literatūra | 8 |
Sabiedrība var tikt integrēta politiskā, sociālā un sociāli psiholoģiskā nozīmē, dažādām grupām laika gaitā atklājot vai veidojot kopīgas vērtības un intereses. Integrācijas efektivitāte lielā mērā ir atkarīga no dažādās sociālās dzīves sfērās – ekonomiskā, politiskā, kultūrā u.c. – notiekošo procesu kvalitātes, šo procesu savstarpējo saikņu stipruma un virziena. Sociāliem procesiem un attiecībām ir galvenā loma. Šajā kontekstā jēdziens „sociālai” tieši attiecas uz attiecībām starp cilvēkiem, sociālām grupām un institūcijām. Sociālo attiecību raksturu ietekmē demogrāfiskā situācija, sabiedrības etniskā kompozīcija, iedzīvotāju izglītības un kultūras līmenis, tradīcijas, rituāli un domāšanas stereotipi, dominējošās sociālās normas, juridiskās normas utt., kas lielā mērā ietekmē iedzīvotāju mentalitāti.
Sociālās attiecības un procesi nosaka sociālo pretrunu virzienu un līmeni. Sabiedrībā, kas atrodas nopietnā transformācijā, attiecību politiskās apakšsistēmas allaž kļūst par sociālo kolīziju fokālo kunktu. Sociālām attiecībām un iedzīvotāju mentalitātei ir tieša ietekme uz sabiedrības procesiem. Šie procesi savukārt ietekmē demokrāfisko situāciju, galvenās tendences izglītībā un kultūrā, siciālo nirmu un tradīciju attīstību. Sociālām attiecībām un procesiem ir līdzīgas saikne ar ekonomiskajām, garīgajām, kultūras un citām dzīves sfērām.…
Referātā tiek aplūkotas sekojošas tēmas - Latvijas pieredze starpetnisko jautājumu risināšanā; etnodemokrāfiskās situācijas dinamika pēc neatkarības atjaunošanas; priekšstati un stereotipi jeb identitāšu veidošanās; starptautiskie instrumenti. Sabiedrība var tikt integrēta politiskā, sociālā un sociāli psiholoģiskā nozīmē, dažādām grupām laika gaitā atklājot vai veidojot kopīgas vērtības un intereses. Integrācijas efektivitāte lielā mērā ir atkarīga no dažādās sociālās dzīves sfērās – ekonomiskā, politiskā, kultūrā u.c. – notiekošo procesu kvalitātes, šo procesu savstarpējo saikņu stipruma un virziena. Sociāliem procesiem un attiecībām ir galvenā loma. Šajā kontekstā jēdziens „sociālai” tieši attiecas uz attiecībām starp cilvēkiem, sociālām grupām un institūcijām. Sociālo attiecību raksturu ietekmē demogrāfiskā situācija, sabiedrības etniskā kompozīcija, iedzīvotāju izglītības un kultūras līmenis, tradīcijas, rituāli un domāšanas stereotipi, dominējošās sociālās normas, juridiskās normas utt., kas lielā mērā ietekmē iedzīvotāju mentalitāti.
