Santjago ir vientuļš vecs vīrs, vienīgais cilvēks, kas viņa dzīvē ienes prieku un ar ko var aprunāties, ir zēns. Sirmgalvis viņam māca zvejnieka amatu, kurā viņš ir profesionāls, jo pazīst jūru, pēc skaņas vien prot noteikt delfīna dzimumu, spēj nenomaldīties okeānā bez jebkādām navigācijas iekārtām, saprot zivs sajūtas un rīcību – „”Kaut jel viņa pagrieztos pa straumi. Tas nozīmētu, ka viņa jau nogurusi.””…
